Tūlīt pēc Jāņiem blomēnietis Māris Savielis dosies uz Kolas pussalu, lai pasaulē bagātākajā lašupē noķertu savu lielo lasi. Tas ir azarts, viņš secina.
Tūlīt pēc Jāņiem blomēnietis Māris Savielis dosies uz Kolas pussalu, lai pasaulē bagātākajā lašupē noķertu savu lielo lasi. Tas ir azarts, viņš secina.
Kad 1994. gada 30. novembrī nodibinājās uzņēmums “MMA”, tajā darbojās trīs kompanjoni, no kuru vārdu pirmajiem burtiem radās firmas nosaukums. Šobrīd uzņēmumā saimnieko vairs tikai viens no dibinātājiem, otrs Māris nodibinājis “Vudlandi”, bet Alfona vairs nav šaisaulē. “Šajos gados uzņēmumā ir gājis kā pa viļņiem,” secina M. Savielis. Pēdējos divos gados vilnis atkal ir pacēlis virsotnē, un uzņēmējs pārliecināts, ka tas ir likumsakarīgs mērķtiecīga un pacietīga darba rezultāts. Bijuši brīži, kad dzīvots no rokas mutē un vajājušas domas, ka visam jāmet miers.
Norvēģiem topā ir guļbūves
“MMA” nodarbojas ar guļbūvju celtniecību norvēģu tirgum. “Norvēģijā skaitās prestiži uzcelt sev kalnos atpūtas māju, kurā pavadīt nedēļas nogales un atvaļinājumus. Turīgākajiem norvēģiem topā ir guļbūves. Tie, kuri nevar atļauties, ceļ parastas karkasa būves,” paskaidro M. Savielis. Kāds no turīgākajiem iedzīvotājiem iegādājas visu kalnu, parasti pie ezera. Nokalnē tiek sagatavotas vietas ēku pamatiem, pievadītas komunikācijas — ūdensvads, elektrība — un pēc tam apbūves iespējas piedāvā tiem, kuri vēlas celt sev mājiņu kalnos. Ir gadījumi, kad saimnieks uzceļ sev māju un laikā, kad pats tur neuzturas, noslēdz līgumu ar tuvējo viesnīcu, kas guļbūvē izmitina savus klientus. Tā māja pelna saimniekam naudu.
Piemēram, kāds norvēģu olimpiskais čempions ātrslidošanā, kurš arī sev uzcēlis kalnu māju, tajā esot parādījies tikai divas vai trīs reizes.
Viens no pasūtījumiem bijis īpašs
Daudzas no Norvēģijas kalnu nogāzes rotājošajām mājām tapušas Blomē, kur tās cēluši “MMA” meistari. Guļbūves būvmateriālus sagatavo Latvijā, arī māju pilnībā uzceļ šeit, tad nojauc, saliek automašīnās un ved uz Norvēģiju, kur prasmīga meistaru komanda to būvē otrreiz. Ierasti blomēnieši ceļ līdz 100 kvadrātmeru plašas mājas, bet viens pasūtījums bijis īpašs. Māris Savielis prāto, ka Latvijā tik lielu guļbūvi neviens cits nav uzcēlis.
Kāds norvēģu uzņēmējs, kuram pieder viesnīcu komplekss pie ezera, nolēmis izveidot Ziemassvētku vecīša māju, lai varētu piesaistīt klientus ar bērniem. Tā tapusi 650 kvadrātmetru liela māja, kas uz Norvēģiju no Latvijas vesta ar 12 automašīnām. Guļbūvi Blomē cēluši trīs kārtās: vispirms pirmo stāvu, tad — otro un visbeidzot — jumtu.
Tagad māja jau iekārtota un esot ļoti interesanta. Piemēram, kādā telpā darbojoties īpaša ierīce, kurā pa vienu galu ievada sniega pikas, bet pa otru nāk ārā dāvanas. Ziemassvētku vecītis tur sēž un apdāvina bērnus.
Kārtīgus strādniekus atrast nav viegli
Nav noslēpums, ka Latvijas uzņēmējiem grūtības sagādā kvalificētu strādnieku trūkums. M. Savielis uzsver, ka to vīru kolektīvs, kuri strādā brigādēs Norvēģijā, gadu gaitā ir nostiprinājies un uz viņiem var paļauties. Problēmas nerodas, jo viņi labi nopelna. Mazsvarīgi nav tas, ka var aplūkot pasauli. Citādi ir tepat Latvijā, kur kārtīgus strādniekus atrast nav viegli. Visi, kuri kaut ko vēlas sasniegt vai nopelnīt, aizbrauc strādāt uz Īriju. Paliek tie, kuri iet no uzņēmuma uz uzņēmumu, laimi meklējot. Uz Blomi brauc strādāt cilvēki pat no Rūjiena un Balviem, jo uz vietas palīgdarbiem strādniekus nevar nokomplektēt.
Protams, ir ļoti labi kadri, kā “MMA” būvdarbu vadītājs Armands Akmentiņš, bet tādus cilvēkus var uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt. Tie ir vietējie, kuriem šeit ir ģimene, māja, saimniecība un kuri vairs nevēlas meklēt laimi kaut kur pasaulē.
Veiksmīgi iegājuši norvēģu tirgū
Kādi varētu būt “MMA” tuvākie desmit gadi? M. Savielis uzskata, ka prognozēt ir grūti, jo viss atkarīgs no pasūtījuma. Kas varētu blomēniešus izspiest no iekarotā tirgus? “Norvēģija ir ļoti plaša. Mēs Latvijā esam tikai kādas četras firmas, kuras iegājušas norvēģu tirgū un kurām uzticas,” paskaidro M. Savielis. Latviešu uzņēmēji savstarpēji sadarbojas, un viņu vidū konkurence nevalda. Gluži pretēji — ja kādam rodas pasūtījums, kuru nevarēs laikus izpildīt, cits citam dodas talkā.
Mūsējiem darbu kvalitātes ziņā konkurenti ir igauņi, kuri arī veiksmīgi iegājuši norvēģu tirgū. Ne tik labi veicoties lietuviešiem, bet krievus norvēģi smādējot, jo viņu veikto darbu kvalitāte klibojot.
Reiz blomēniešiem bijis šāds gadījums: viņi cēluši kādam saimniekam guļbūvi, bet blakus pie cita norvēģa strādājuši lietuvieši. Saimnieks salīdzinājis veikumu un pateicis, lai leiši vāc savu māju prom. Viņu neesot apmierinājis padarītais darbs.
Varētu nopirkt ne mazums zivju
“MMA” Blomes ražotnes nelielajās kantora telpās pie sienas atrodas Norvēģijas karte. Tajā atzīmētas vietas, kur atrodas blomēniešu uzceltās mājas. Tās izvietojušās valsts ziemeļu un dienvidu daļā. “Pa šiem gadiem ir redzēts un apskatīts daudz,” atbild uzņēmējs, vaicāts, vai iznāk arī paceļot. Neskaitot Norvēģiju, viņš labprāt dodas ceļojumos arī uz citām valstīm. Braucieni esot kopā gan ar ģimeni, gan arī draugu kompānijā, kad parasti ceļamērķis ir kāda iecienīta copes vieta. Bieži viņš dodas uz Somiju, Ālandu salām. Tagad ieplānots brauciens uz Kolas pussalu pēc lielā laša. “Protams, ka par ceļojumam iztērēto naudu varētu nopirkt ne mazums zivju, bet tas ir azarts, kas liek doties tālajos braucienos,” pasmaida uzņēmējs.
Viņš atklāj, ka divas reizes gadā cenšas izrauties no darbiem un nedēļu pavadīt kādā ārzemju braucienā. Mobilais telefons neesot atslēgts un mēdzot iezvanīties, ja Latvijā vai Norvēģijā nepieciešams padoms vai radusies kāda problēma.
Ziemā uzņēmējs veiksmīgi no darba relaksējoties medībās. “Man nepatīk šaut uz zvēriem,” piebilst M. Savielis. Tāpēc viņš medībās piestrādājot par “suni” jeb dzinēju. “Ziemā, kad ir kārtīgs sals, mednieki, gaidīdami, kamēr mēs kaut ko izdzīsim, ir paspējuši nosalt, bet dzinējiem nekas nekait — visu laiku kustībā,” komentē M. Savielis.
Vaicāts, vai Māris Savielis šobrīd ir labi situēts uzņēmējs, viņš atbild, ka savā būtībā ir pieticīgs cilvēks. “Man nevajaga neko šiku. Pietiek, ka esmu paēdis, mana ģimene ir paēdusi, ka braucam ar labām mašīnām. Viss laiks jau paiet darbā,” secina M. Savielis un uzsver, ka laikam nevarētu strādāt par ierēdni, kaut arī saņemtu lielu algu. “Kantorī nevarētu nosēdēt ne desmit minūtes,” pārliecināts uzņēmējs.
Uz provokatorisku jautājumu, vai viņš mēdz visās likstās vainot valdību, blomēnietis atbild, ka to pieņem, kāda tā ir. Ja kāds lamā valdību, no tā jau nekas nemainīsies un nevienam labāk nepaliks. “Mani vairāk kaitina tādi ierēdnīši, burta kalpi, kuri nesaprot uzņēmēju. Tas gan,” saka M. Savielis un secina, ka, tomēr ir jārosās. “Kaut kas ir jādara, jo kur es vairs iešu savos gados?” prāto blomēnietis. Viņš gandarīts, ka uzņēmējdarbībā var paļauties uz abiem dēliem. Vecākais nodarbojas ar uzņēmuma mārketingu, bet jaunākais pārzina guļbūju celtniecību Norvēģijā.
