Smiltenes novada domes nekustamajam īpašumam “Brantu skola” pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem beidzot uzradies pircējs. Šo īpašumu aizvadītajā nedēļā izsolē no diviem izsoles dalībniekiem nosolījis Rīgā reģistrēts uzņēmums SIA “Nordic industry”, – salīdzinoši jauna firma, kas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ierakstīta 2015. gada 26. novembrī.
Uzņēmums nepilna gada laikā paguvis iekrāt nodokļu parādu valstij 5896,18 eiro apmērā (uz datiem uz šā gada 26. oktobri), taču tas nav liedzis 27. oktobrī piedalīties īpašuma “Brantu skola” izsolē un to nosolīt par 55 150 eiro (“Brantu skolas” izsoles sākuma cena bija 50 300 eiro.)
Izsoles uzvarētājs parādā valstij
“Ziemeļlatvijas” rīcībā ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izziņas kopija, datēta ar šā gada 28. oktobri, kurā norādīts, ka nodokļu maksātājam “Nordic industry” 2016.gada 26. oktobrī ir VID administrēto nodokļu (nodevu) parāds 5896,18 eiro apmērā. Pēc “Ziemeļlatvijas” rīcībā esošās informācijas parāds krājies jau kopš šā gada 26. februāra.
Kaut arī Smiltenes novada dome savu nekustamo īpašumu “Brantu skola” pārdod uz nomaksu, ļaujot pircējam samaksu veicot piecu gadu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas brīža, izsoles noteikumi pircējam izvirza vēl vairākus citus nosacījumus, arī tādus, kas saistīti ar finansiāliem ieguldījumiem.
Šie nosacījumi ir nodrošināt sabiedrības pieeju īpašuma objektam; piecu gadu laikā veikt vismaz 50 tūkstošus eiro lielu ieguldījumu īpašuma objekta sakārtošanā un uzturēšanā ( tas ir papildu jau minētajiem 55 150 eiro jeb samaksai par iegādāto īpašumu), piecu gadu laikā radīt vismaz trīs jaunas darbavietas; īpašuma izmantošanā nodarboties ar sociālo uzņēmējdarbību.
Vai uzņēmums SIA “Nordic industry” spēs šos nosacījumus izpildīt, ja palicis parādā valstij gandrīz sešus tūkstošus eiro par nodokļiem?
“Ziemeļlatvija” sazinājās ar uzņēmuma “Nordic industry” vienīgo īpašnieci Ilgu Lēmani kura ikdienā strādā Pasaules Dabas Fondā par komunikācijas vadītāju. Gados jaunā sieviete lūdza informāciju par uzņēmumu SIA “Nordic industry” un tā darbību taujāt šā uzņēmuma vadītājam Oskaram Žīguram, kaut gan juridiski 100 procentīgi īpašniece un oficiāli reģistrēta vadītāja ir tikai I. Lēmane (saskaņā ar Komerclikumu- ar pilnu mantisku atbildību), nevis kāda (un neviena cita) cita persona.
Tālruņa sarunā ar O. Žīguru noskaidrojām, ka SIA “Nordic industry” pašreizējais darbības virziens ir tehniskais nodrošinājums koncertos, korporatīvajos pasākumos un tamlīdzīgi.
Minēto nodokļu parādu O. Žīgurs nesaredz kā šķērsli, lai uzņēmums veco, 19. gadsimta nogalē uzcelto Brantu muižas ēku, kur savulaik atradās pagasta pamatskola, izveidotu par kultūras centru.
“Esam nosacīti jauns uzņēmums. Sākumā pievienotās vērtības nodokļa maksājumi bija pa ceturkšņiem. No jūlija mūsu apgrozījums pieauga, un tad nodokļi bija jāmaksā katru mēnesi. Pārrēķinājām visu gadu, un maksājums sanāca nedaudz lielāks. Sadalījām uz mēnešiem. Tas pat nav parāds, kaut tā sanāk, ja skatāmies informāciju oficiāli,” skaidro O. Žīgurs.
Uzņēmumam pietiekot savu finanšu līdzekļu īpašuma “Brantu skola” pirkumam un sākotnējām minimālajām investīcijām.
“Protams, nav tā, ka mums uz plauktiņa stāvētu daudzi simti tūkstoši vai miljons, bet pamēģināsim pamazām iet uz to, lai šo īpašumu sakārtotu un tur būtu labi un skaisti, patiktu pašiem un citiem,” sola O. Žīgurs.
Sola darboties pat ar mīnus zīmi
Kāpēc tad uzņēmums “Nordic industry” nolēmis iegādāties īpašumu “Brantu skola” un ko vēlas tur darīt, lai perspektīvā izveidotu kultūras centru? Izrādās, līdzīgus piemērotus īpašumus tas meklējis arī citviet Latvijā, līdz par piemērotāko atzinis bijušo Brantu muižas ēku, kur līdz 2009. gadam atradās Brantu pamatskola. Pēc tam ēka līdz pat šim aiz slēgtām durvīm stāv tukša un neizmantota.
Jāpiebilst, ka “Brantu skola” ir pirmais nekustamais īpašums, ko SIA “Nordic industry” plāno iegādāties. Uzņēmumam ir (vai vismaz bijuši) seši transportlīdzekļi, arī divas vieglās 2000. gada izlaiduma “Mercedes Benz” automašīnas (viena no tām – kabriolets “Mercedes Benz CLK 200”), taču nekustamu īpašumu esamība nav norādīta..
Pirmās investīcijas īpašumā “Brantu skola” uzņēmums plāno ieguldīt bijušās divstāvu muižas ēkas remontā (sakārtot notekas, apkuri, iespēju robežās arī iekštelpas). Pēc nekustamā īpašuma apsekošanas O. Žīgurs secina, ka izsoles nolikumā prasītās investīcijas 50 tūkstošu eiro apmērā ir minimums, lai “ēka funkcionētu”.
“Gribam sākumā šajā īpašumā vasaras periodā rīkot dažādas aktivitātes, sākot no nelieliem koncertiem, un pēc tam jau lielākus pasākumus reizi ceturksnī, piemēram, Busuļa koncertu, jo cilvēki grib redzēt to, ko neredz ikdienā. Ja ies labi, ir plāns atvērt nelielu kafejnīcu, kas sākumā varētu darboties vasaras periodā. Izpētījām, kā sokas citiem līdzīgiem lauku īpašumiem citos Latvijas reģionos. Iespējams, mēs varētu vasarās rīkot nometnes bērniem. Centīsimies uzturēt sadarbību ar vietējo pagasta pārvaldi, piemēram, piedāvājot rīkot pagasta svētkus Brantu muižas teritorijā,” par iecerēm informē O. Žīgurs.
“Darbosimies, pat ja darbība būs ar mīnus zīmi. Nav obligāti, ka (īpašumam – redakcijas piebilde) jānes peļņa un pirmajā piecgadē nekādu peļņu tas arī nenesīs. Būs tikai intensīvs darbs un vēlreiz darbs,” īpašuma “Brantu skola” apsaimniekošanu ieskicē O. Žīgurs.
Pašvaldība prasīs
atpakaļpirkuma tiesības
Tas, ka notikusi īpašuma “Brantu skola” izsole, vēl nenozīmē, ka šim īpašumam jau ir jauns īpašnieks. Par izsoles rezultātu apstiprināšanu Smiltenes novada deputāti vēl tikai lems nākamajā domes sēdē, izskatot izsoles komisijas priekšlikumu (komisijai savs lēmums jāpieņem septiņu dienu laikā pēc izsoles).
Tikai novada deputātu “jā” vārda gadījumā tiks noslēgts attiecīgs darījuma līgums. Domei ir tiesības izsoles rezultātus arī neapstiprināt, informē Smiltenes novada domes Juridiskās nodaļas vadītājs Māris Rungulis.
“Ziemeļlatvija” par SIA “Nordic industry” nodokļu parādu informēja arī Smiltenes novada domes Juridisko nodaļu un taujāja, vai pozitīva izsoles rezultātu apstiprināšanas gadījumā “Brantu skolas” pirkšanas – pārdošanas līgums tiks noslēgts tā, lai neatkārtotos bēdīgi slavenais Smiltenes peldbaseina jaunbūves stāsts. Proti, pašvaldība zemi peldbaseina būvei pārdeva, objekts palika pusratā, bet pašvaldībai nav nekādu juridisku sviru, kā šo lietu pavirzīt uz labo pusi.
Ja tiks noslēgts līgums par īpašuma “Brantu skola” pārdošanu, tad tajā tiks pielīgtas privatizētā nekustamā īpašuma atpakaļpirkuma tiesības, skaidro M. Rungulis.
Tas nozīmē, ka Smiltenes novada domei attiecībā uz nekustamo īpašumu būs atpakaļpirkuma tiesības un tās tiks “iedarbinātas” tajā gadījumā, ja pircējs neizpilda līgumā un izsoles noteikumos iekļautos nosacījumus.
Vai izsole sagrāva
kultūrvēsturnieku darbu?
Smiltenes novada dome tikai iegūtu, ja Brantu muižas ēku, tās palīgēkas un zemi veiksmīgi apsaimniekotu kāds privātuzņēmējs,
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka pašvaldībai pašai nav plānu šā Smiltenes novada nomalē esošā īpašuma izmantošanai, tāpēc tā šo īpašumu atkārtoti (jau ceturto reizi) piedāvāja izsolē ar konkrētu mērķi – kultūrvēsturiskās vides saglabāšana. Vēl pirms tam novada deputāti šogad pavasarī nolēma uz gadu nodot bezatlīdzības lietošanā “Brantu skolas” palīgēku Cēsu “Kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas biedrībai”, ko aktīvi pārstāv brantēnietis Jānis Puntulis.
“Šī izsole sagrāva mūsu biedrības darbību,” uzskata J. Puntulis, kurš jau agrāk nav slēpis ieceri iegūt biedrības apsaimniekošanā arī bijušo muižas kungu māju un saglabāt Brantu skolu kā pašvaldībai piederošu nekustamo īpašumu, kas tiktu izmantots, lai ar radošām, sociālām un saimnieciskām aktivitātēm atdzīvinātu izmirstošo Brantu ciematu.
“Mēs jau izplānojām īpašuma glābšanas darbus. Bija projekts Brantu skolas palīgēkā izveidot bioproduktu ražotni, lai būtu līdzekļi īpašuma uzturēšanai,” teic J. Puntulis
Par to, kā izsoles lēmuma apstiprināšanas gadījumā varētu veidoties J. Puntuļa un viņa domubiedru un SIA “Nordic industry” sadarbība, O. Žīgurs sola runāt ar J. Puntuli.
UZZIŅAI
Nekustamais īpašums “Brantu skola” (bijusī Brantu muiža):
skolas ēka,
trīs palīgēkas,
zeme 2,94 ha platībā.
Izsoles sākumcena – 50 300 eiro.
Nosolīts par 55 150 eiro.
