Svētdien daudzviet Latvijā iedzīvotāji atcerējās vienu no smagākajiem mirkļiem savā vēsturē – 1941. gada 14. jūnija deportācijas.
Cilvēki pulcējās arī Valkā, bijušās dzelzceļa stacijas teritorijā, pie pieminekļa genocīda upuriem. Tik smagus brīžus tautas vēsturē nevar aizmirst. Vēsturnieks Jānis Riekstiņš raksta, ka dažās dienās tika iznīcināta Latvijas elite, kas bija izveidojusies vairāk nekā divdesmit Latvijas neatkarības gados. Deportācijas psiholoģiskais iespaids bija ļoti smags. Latvijas iedzīvotāji agrāk neko tādu nebija piedzīvojuši un pat iedomāties nevarēja, ka var arestēt cilvēkus un deportēt bez jebkāda tiesiska pamatojuma. Pēkšņa tūkstošiem cilvēku, to skaitā sieviešu, bērnu un zīdaiņu, izraušana naktī no mājām un aizvešana nezināmā virzienā bija kaut kas nepieredzēts. Sibīrijā viņus pakļāva varmācībai un nežēlībai, cilvēka cieņas jēdziens bija zaudējis jebkādu nozīmi.Valkas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Brūvere stāsta, ka domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis uzvēris, cik svarīgi ir stiprināt Latvijas aizsardzību, lai tāda situācija, kad sveša vara šeit var darīt, ko vēlas, vairs neatkārtotos.Jaunatnē jārada patriotisms, ko Valkā arī veiksmīgi dara. Novadā ir iemūžināta visu Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņa, bet Valkas ģimnāzijas jubilejā atklās piemiņas plāksni pie kultūras nama tā glābējam Alfredam Maršavam. Nozīmīgi pasākumi bija ģenerāļa Pētera Radziņa jubilejas atcere un Cēsu skolnieku rotas piemiņas karoga maiņa.Kopumā no Latvijas 1941. gada 14. jūnijā aizveda 15424 cilvēkus. Vīriešus nosūtīja uz Gulaga nometnēm, kur 700 cilvēkiem piesprieda augstāko soda mēru – nošaušanu, bet pārējiem piesprieda 5 līdz 10 gadu ieslodzījumu nometnē. No bada un slimībām nomira 3453 cilvēki.
