Par to, ka māksla var labi sadzīvot kopā ar sportu un abas jomas viena otru radoši papildināt, ikviens varēja pārliecināties Kārķu pagasta svētkos.
Tie sākās piektdien un turpinājās sestdien. Pirmajā dienā interesentiem bija iespēja sekot līdzi mākslinieka Donalda Smeltera vadītajam plenēram dabā, apskatīt tautas namā Vijas Kalniņas mandalu izstādi, bet pēcpusdienā just līdzi vai piedalīties velobraucienā pa pagasta ceļiem.Sacensību rozīnīte – ielu vingrotājiPagasta pārvaldes vadītājs Aivars Cekuls stāsta, ka bija izveidoti trīs velomaršruti – iesācējiem, tautas klases un meistarklases braucējiem. Visgarāko distanci vajadzēja veikt tiem, kuri sevi uzskatīja par cienīgiem startēt meistarklasē. Par to, ka kārķēniešiem nedēļas nogale rit zem svētku zīmes, apliecināja arī pie tautas nama redzamās ziedu kompozīcijas. Mauriņā no ziediem bija izveidotas bites kā netieša norāde uz ciemata iedzīvotāju iecienīto nodarbošanos – biškopību.Sestdiena vairāk bija veltīta sportam. Pie pamatskolas sporta laukuma pagasta labākie sportisti Ēriks Jukāms, Aldis Dainis un Arturs Meirēns uzvilka valsts karogu, un tad sākās. Lai būtu interesantāk, tautas nama vadītāja Dace Pieče uz svētkiem bija uzaicinājusi ielu vingrotājus no Smiltenes. Viņu rādītie paraugdemonstrējumi vairākiem skatītājiem lika aizrauties elpai. Vingrotāju grupas vadītājs Renārs Skalbergs aicināja vingrojumos, tiesa gan – pašos vienkāršākajos, iesaistīties arī klātesošos, un drīz vien ne tikai puiši, bet arī meitenes vēlējās pamēģināt kaut vai tikai pievilkties pie stieņa. Redzot tādu atsaucību, vēlējos uzzināt, vai ielu vingrošana ir populāra jauniešu vidū un kā paši Smiltenes puiši sākuši nodarboties ar šo sporta veidu. R. Skalbergs stāsta, ka tagad Smiltenē jau ir izveidota grupa jauniešu, kuri pārstāv Latvijas ielu vingrotāju sporta biedrību. “Ir patīkami, ka mūs uzaicina uz šādiem svētkiem, kuros ir daudz jauniešu. Tas dod iespēju ar šo sportu iepazīstināt vairāk jauno. Es sāku vingrot tādēļ, ka man tas patika. Ar laiku, redzot, ko un kā daru, man piebiedrojās citi. Ielu vingrošana nozīmē veselīgu dzīvesveidu un labu fizisko sagatavotību. Turklāt šajā sporta veidā nav jāiegulda lieli līdzekļi, vajadzīgs vien gribasspēks,” skaidro R. Skalbergs. Viņš atzīst, ka ielu vingrošana kļūst aizvien iecienītāka jauniešu vidū. “Gandrīz visur, kur esam braukuši nodemonstrēt savu prasmi, jau ir kāds jaunietis, kurš sācis vingrot. Arī mēs popularizējam ielu vingrošanu, un atsaucība ir,” apliecina ielu vingrotājs.Svētkos jauno kārķēniešu piekrišanas netrūka arī citiem sporta veidiem. Sacensību koordinators Kārlis Pētersons tikko bija pierakstījis piecas komandas volejbolam, bet pēc mirkļa jau bija pieteiktas astoņas. Iedzīvotāji ar svētkiem apmierinātiPasākumu programma bija plaša un daudzpusīga. Svētku organizatori bija parūpējušies, lai nodarbošanos netrūktu dažāda vecuma un interešu cilvēkiem. Paši mazākie kārķēnieši izklaidējās piepūšamajās atrakcijās, jaunieši sacentās sporta spēlēs, bet stiprākie pārbaudīja savu varēšanu virves vilkšanā. Netrūka arī tā saucamo jautro sporta veidu. Lielu piekrišanu ieguva volejbola bumbas ripināšana no septiņu metru attāluma uz skrejceļa novietotajām alus bundžām. Balva bija visnotaļ kārdinoša. Cik alus bundžu ar bumbu izdevās apgāzt, tik tās nokļuva ripinātāja īpašumā. Jautrības netrūka zābaka mešanas sacensībās. Vēl notika veiklības braucieni ar vieglajām automašīnām un citas izdarības. Aprunājoties ar skatītājiem, secināju, ka svētku rīkotāji iecerēto mērķi sasnieguši – cilvēki pozitīvi vērtēja pasākumu un apliecināja, ka ir labi atpūtušies. “Es uz šiem svētkiem vienmēr nāku. Te brīvdienās ir iespēja ar daudziem satikties un labi pavadīt laiku,” saka Māris Veinbergs.
