◆ šaubas par sevi, vēlme padoties; ◆ izjūta, ka tu nevienam nepatīc; ◆ vāja koncentrēšanās spēja, aizmāršība; ◆ domu klejošana, apjukums; ◆ dusmas, viegla aizkaitināmība, bailes; ◆ trauksme; ◆ nelabuma sajūta, iespējama arī vemšana; ◆ galvassāpes; ◆ muskuļu saspringums, strauja elpošana; ◆ nogurums, nervozitāte; ◆ traucēts miegs, murgi; ◆ paaugstināta tieksme lietot alkoholu un smēķēt; ◆ izmaiņas ēšanas ieradumos.Kļūmīgi uzskati par stresu Stress visiem ir vienāds. Katram cilvēkam ir citāds stress. Kas vienam rada stresu, tas otram var to neizraisīt. Katrs no mums uz stresu reaģē citādi. Stress mums ir kaitīgs. Tas tā nav. Stresa ietekme uz mums ir līdzīga vijoles noskaņošanai: ja pārāk maz nospriego stīgas, mūzika neskan; ja pārāk stingri, arī neveidojas laba skaņa. Galvenais ir mūsu prasme pārvaldīt stresu. Ja to protam, tad esam produktīvi un laimīgi. Stress ir visur, neko tur nevar darīt. Ja tu plāno savu ikdienu, tad stress tevi nepārņems. Plānošana, prioritāšu izvērtēšana, problēmu risināšana efektīvi novērš stresu. Vispopulārākie stresa pārvarēšanas paņēmieni ir tie labākie. Nav tādu paņēmienu, kas derētu pilnīgi visiem. Mums katram ir atšķirīgs dzīves veids, dzīves situācijas un reakcijas uz stresu. Vienīgi sev atbilstošākā pieeja stresa pārvarēšanai būs visnoderīgākā. Mēs vienmēr saprotam to, ka mums ir stress. Bieži cilvēki ir tā pieraduši pie stresa, ka vairs to neapzinās. Daudzi no mums cieš no stresa nevēlamās ietekmes, pat ja neizjūt spriedzi. Tomēr stress var izmainīt to, kā mēs rūpējamies par citiem, radīt izmaiņas organismā, pat ja nejūtam spriedzi vai trauksmi.Stress ietekmē tikai tos cilvēkus, kuriem ikdienā jāatbilst augstām prasībām. Daudzi cilvēki, kuri nav apmierināti vai gandarīti ar savu dzīvi, ikdienā piedzīvo pastāvīgu stresu. Vienīgais veids, kā mazināt stresu, ir nomainīt vidi vai lietot zāles. Attieksmes maiņa pret savu dzīvi ir visefektīvākais veids, kā mazināt stresu. Stresu rada tas, kas notiek ar mums. Tie nav paši notikumi, kas rada stresu, bet mūsu vērtējums par šiem notikumiem. Emocijas vada mūsu dzīvi, tās nav iespējams kontrolēt. Negatīvās emocijas var izmainīt, mainot savu domāšanu. Veidojot jaunu izpratni par situāciju, mēs spējam to izvērtēt kā mazāk apdraudošu mūsu interesēm. Stress parasti rodas no tā, kā mēs uztveram pasauli, nevis no tā, kāda tā ir.
