Pirms četriem gadiem darbu uzsāka jaunizveidotā Valkas novada biedrība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām “Kastanis”. Jau no pašiem pirmsākumiem to vada Elga Zelča. Pirmos divus darbības gadus valcēnieši vairāk izpaudās savā vidē, bet tagad biedrības darbs ir pamanīts ne tikai novada robežās, bet jau visā Latvijā.
Pašlaik biedrībā iesaistījušies 52 novadā dzīvojoši invalīdi. No tiem 46 vismaz reizi ir piedalījušies kādā aktivitātē, bet ierindā vienmēr ir 26 biedri.
Vislabāk paši pārzina
visus darbošanās knifus
Paralēli ikdienas darbam E. Zelča jau otro gadu piedalās diskusijā Saeimā par aktuāliem jautājumiem cilvēkiem ar invaliditāti. Tā notika 2. decembrī. Dienu vēlāk, 3. decembrī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tiesībsargs Juris Jansons aicināja E. Zelču uz Gada balvas personu ar invaliditāti atbalstam pasniegšanas ceremoniju. Savukārt 18. novembra svētkos E. Zelča no pašvaldības vadītāja Venta Armanda Kraukļa rokām saņēma novada domes Atzinības rakstu.
Taču E. Zelčas lielākais gandarījums un darba novērtējums ir savējo atzinība un biedrības iedibinātās tradīcijas – kopīga dzimšanas dienu svinēšana, sporta svētki, talkošana Lielajā talkā aprīlī un došanās divu dienu ekskursijā. Šovasar lielais autobuss ar 45 vietām, kuras aizpildīja kastaņieši, iepazina Latgales pilsētas un muzejus.
Lai noorganizētu kaut vai vienu šādu braucienu, vispirms ir jāpieliek lielas pūles. Turklāt ir jārēķinās, ka braucējiem ir lielākas vai mazākas veselības problēmas. E. Zelča rēķina, ka pašlaik biedru vidējais vecums ir pāri par 70 gadiem. Reizēm nav viegli, bet, ja reiz ir sākts strādāt, tad darbu nevar atstāt pusdarītu. Ja biedrība vēlas ne tikai, kā tautā teic, “vārīties savā sulā”, bet tik tiešām cilvēkiem sniegt konkrētu atbalstu un palīdzību, ir nepieciešama nauda.
Šogad biedrība iesaistījusies Nodarbinātības valsts aģentūras Valkas filiāles projektā, kas ļauj biedrības birojam Semināra ielā 21 strādāt katru dienu, jo dežurantam, sievietei ar īpašām vajadzībām pirmspensijas vecumā, algu maksā projekta ietvaros. Taču gadījumā, ja darbiniece saslimst, tad darba nespējas lapa pirmās desmit dienas ir jāatmaksā biedrībai. Tas pats attiecas arī uz atvaļinājuma naudu. E. Zelča uzskata, ka tas nav pareizi, jo biedrībām Latvijā nav tik liela finansiālā rocība. Daudzām ienākumus veido tikai biedru naudas. Veiksminieces ir tās nevalstiskās organizācijas, kuras atbalsta vietējās pašvaldības. Kopš darbības uzsākšanas kastaņiešiem atbalsts tiek sniegts no pašvaldības budžeta, arī par mājīgajām, siltajām un labiekārtotajām telpām jāpateicas novada domei. Taču E. Zelča atļāvās 2. decembra diskusijā Saeimā uzsākt sarunu par šo aktuālo jautājumu. Kā izrādījās, tam piekrita visi diskusijas dalībnieki, kas rosināja Saeimas pārstāvjus pārskatīt likumu un solīt izmaiņas par labu nevalstiskajam sektoram sākot no 2018. gada. Pēc E. Zelčas domām, ir vērts piedalīties šādos augsta līmeņa pasākumos, jo tikai paši nevalstiskā sektora aktīvisti vislabāk pārzina savu darbu un ar to saistīto likumdošanu.
Tur rūpi par savējiem
Nenoliedzami, braucieni uz Rīgu un piedalīšanās dažādos semināros un diskusijās paņem laiku. Tomēr lielākais darbs tiek veikts tepat uz vietas Valkā. E. Zelča ar gandarījumu rāda noliktavas telpu, kur glīti sarindojušies pašu kastaņiešu marinējumi un konservējumi. Vasarā nesuši savu dārzos izaudzēto ražu un likuši burkās. Tagad ziemā, sēžot pie klāta svētku galda par godu jubilejām, mielojas ar krājumiem.
E. Zelča uzskata, ka viņiem visiem ļoti patīk un interesē izzināt jaunas ēdienu receptes un tās uz vietas arī pagatavot. Katru ceturtdienu pulksten 12 birojā notiek kulinārijas pulciņa nodarbības. Pēc tam visi sēžas pie gaumīgi servēta galda un izgaršo ēdienu. Pie gardumiem tiek arī tie biedrības biedri, kuri līdz šim aktīvi piedalījušies pulciņa nodarbībās, bet tagad uz laiku veselības sarežģījumu dēļ spiesti dzīvot tikai sava mājokļa četrās sienās. E. Zelča atzīst – tā ir liela problēma, ka cilvēks, lai kā gribēdams, netiek laukā. Lai kaut nedaudz sniegtu atbalstu, biedrības aktīvisti regulāri ar viņiem sazinās telefoniski un palīdz īstenot kādas vēlmes. Piemēram, kaut vai pēc lūguma nopērk kūpinātu zivi un aizved to. Iespējams, kādam tas šķiet dzīves sīkums, bet, ja cilvēkam, kurš netiek pats uz veikalu vai tirgu, aizved garšīgāko lietu pasaulē, prieks ir gan saņēmējam, gan arī palīdzētājam.
Gaidot Ziemassvētkus, biedrības rokdarbnieces noadījušas ļoti skaistas un siltas vilnas zeķes un cimdus. E. Zelča aicina ikvienu valcēnieti tās iegādāties kā svētku dāvanu. To var izdarīt biedrībā Semināra ielā 21 katru dienu no pulksten 11 līdz 16.
Klausoties E. Zelčas stāstījumā, šķiet, ka biedrībai klājas pavisam labi un viņiem nepastāv nekādu problēmu. Tā gan neesot, jo biedri slimo, bet slimību apspriešana gan neesot viņu galvenā sarunu tēma katrā tikšanās reizē. Viņiem interesē pārrunāt vietējos un pasaules politiskos notikumus, kā arī pārspriest izlasīto laikrakstā “Ziemeļlatvija” un žurnālos par veselības tēmu.
