Pēc Smiltenes bibliotēkā nostrādātajiem 50 gadiem, no tiem 48 gadus vadot šo iestādi, viņa nolēmusi vadošo darbu atstāt.
Par to domājusi jau vairākus gadus, kopš pensionēšanās vecuma sasniegšanas.
Uz vakanci ir konkurss
“Bibliotēkas vadīšana nozīmē, piemēram, plānot, sagatavot un racionāli izmantot iestādes budžetu, izstrādāt dažādus dokumentus un kontrolēt to izpildi, sagatavot bibliotēkas darbības pārskatus. Tādā amatā vajadzīgs par mani jaunāks cilvēks ar citu tempu un citiem apgriezieniem,” atzīst Zaiga Krūmiņa.
Aizvadītajā nedēļā domes sēdē Smiltenes novada deputāti izskatīja Z. Krūmiņas iesniegumu ar lūgumu atbrīvot viņu no Smiltenes novada bibliotēkas direktores pienākumu pildīšanas un tam piekrita.
Smiltenes novada Kultūras pārvalde jau izsludinājusi konkursu uz vakanto Smiltenes novada bibliotēkas direktora (-es) amatu, aicinot pretendentus pieteikties līdz 10. novembrim.
Novada Kultūras pārvaldes vadītāja Pārsla Jansone skaidro, ka konkurss uz šo vakanci tiek rīkots tāpēc, ka Smiltenes novada bibliotēka ir salīdzinoši liela iestāde. Tajā iekļaujas Smiltenes pilsētas bibliotēka, tās bērnu apkalpošanas nodaļa un 10 bibliotēkas struktūrvienības Smiltenes novada pagastos.
Pretendentus izvērtēs konkursa komisija, kurā būs arī Zaiga Krūmiņa. “Mums ir svarīgs viņas viedoklis, viedums un zināšanas. Novada deputāti savu lēmumu par atbrīvošanu no darba pieņēma, respektējot Zaigas iesniegumu un vēlmi. Visu cieņu viņas padarītajam! Tagad jāiet uz priekšu,” teic P. Jansone.
Taujāta, vai nav skumji šķirties no bibliotēkas, kurā nostrādāts pusgadsimts, Zaiga atteic, ka šobrīd ir sajūta, it kā dotos atvaļinājumā. Kas zina, varbūt bibliotēkai vēl noderēs viņas pieredze un padoms. “Nekas pasaulē nav jaukāks, ja tavs darbs sakrīt ar tavu hobiju, ko mīli, un man tā ir,” viņa atzīst.
Tagad vienīgi vairāk laika būšot ģimenei. Zaigai ir trīs lieli bērni – Līga, Jānis un Juris, un, pateicoties viņiem, Zaiga ir bagāta ar septiņiem mazbērniem.
Tā izlēma liktenis
Šogad 16. septembrī apritēja 50 gadu, kopš Zaiga sāka strādāt Smiltenes pilsētas bibliotēkā par bibliotekāri. Pati pieļauj, ka tas bija liktenis, kas viņu aizveda pa šādu dzīves ceļu.
Zaiga jau 15 gadu vecumā sāka strādāt par biļešu kontrolieri Smiltenes kultūras namā un mācījās vakarskolā, kur par interesantākajām atzina skolotāja Elmāra Rūta ģeogrāfijas stundas. Pēc vakarskolas pabeigšans jauniete izdomāja Latvijas Universitātē studēt ģeogrāfiju.
“Pirmajā eksāmenā dabūju trijnieku. Tas bija zem mana goda. Pat negāju uz nākamajiem eksāmeniem, braucu mājās. Pēc tam kodu pirkstos, jo vēlāk izrādījās, ka cilvēki ar trijniekiem bija iestājušies,” atceras Zaiga.
Tad kādu dienu vakarpusē viņa kopā ar draudzeni Anitu uz Raiņa ielas spēlējusi badmintonu. Pienākusi Anitas mamma Lidija Gailīte, kura strādāja pilsētas bibliotēkā, un uzvaicājusi Zaigai, cik tad ilgi viņa nīkšot kultūras namā. Viņiem vajagot bibliotekāri. Lai piesakoties.
Ilgi nedomājot Zaiga piekritusi, neko nezinādama par bibliotēkas darba specifiku. Jau pirmajā darba dienā jaunais kadrs aizsūtīts uz Rīgu mācīties bibliotekāru kursos, bet pēc diviem gadiem iecelts Smiltenes bibliotēkas vadītājas amatā. Toreiz Zaigai bija 18 gadi.
“Biju jaunākā iestādes vadītāja Smiltenē. Man bija jauka priekštece Gita Miķelsone. Piekritu uzņemties tādu darbu viņas ietekmē,” atceras Zaiga.
Toreiz Smiltenes pilsētas bibliotēka atradās citā ēkā, otrajā stāvā virs grāmatu veikala, bet uz tagadējām telpām tika pārcelta 70. gados.
Zaiga arī pati ir liela grāmatu lasītāja. Vakaros nevarot aiziet gulēt, ja nav izlasījusi kaut dažas lappuses no kādas grāmatas. Piemēram, tagad viņa lasa stāstus no Vizmas Belševicas arhīva burtnīcu sērijas.
“Saviem lasītājiem vienmēr iesaku – ja esi paņēmis grāmatu, bet tā tevi neuzrunā un jāmokās lasot, nedari to. Nes atpakaļ uz bibliotēku un izvēlies citu grāmatu,” Zaiga dod padomu.
