“Vajag rīkot izstādes, lai būtu kur iet un būtu ko skatīties,” strencēniete Andra atbalsta pilsētas bibliotēkas vadītājas Marinas Vdovičenko ideju.
“Vajag rīkot izstādes, lai būtu kur iet un būtu ko skatīties,” strencēniete Andra atbalsta pilsētas bibliotēkas vadītājas Marinas Vdovičenko ideju.
Pirmo izstādi bibliotēkas telpās Marina cer sarīkot pavasarī. Taču viņai ir vajadzīgs strencēniešu atbalsts. Bibliotēkas vadītāja aicina visus iedzīvotājus, kuri piekristu uz laiku uzticēt savus rokdarbus, kolekcijas vai citus vaļaspriekus izstādei, sekot līdzi informācijai (tā būs izlikta bibliotēkas logā) vai arī sazināties ar viņu.
Pirmo Marina iecerējusi strencēniešu rokdarbu izstādi. Tajā viņa vēlas akcentēt tautiskos rakstus cimdos, šallēs, cepurēs, sedziņās un citos rokdarbos. Apvaicātie strencēnieši tādas izstādes atzīst par labām. Veikalā strādājošā Andra dzirdējusi, ka vecās skolas ēkā ada un tamborē pensionāres, un pieļauj, ka viņām būtu ko rādīt citiem.
Otrs darbs, kuru Marina apņēmusies paveikt, ir novadpētniecības materiālu apkopošana par Strenču vēsturi un ievērojamiem cilvēkiem. Arī te viņai ir nepieciešams iedzīvotāju atbalsts. “Gribu savākt plašu informāciju,” saka Strenču bibliotēkas vadītāja, “un būtu ļoti labi, ja cilvēki nestu materiālus. Ja viņi tos nevar dāvināt, tad nokopēšu. Ļoti vajadzīgi ir materiāli par Jāni Ziemeļnieku un Strenču vēsturi.” Novadpētniecības materiālus Marina saliks mapēs un glabās plauktos, kur tie būs pieejami ikvienam interesentam.
Ikviens iedzīvotājs Strenču bibliotēkā var izmantot starpbibliotēku abonementa pakalpojumus — pasūtīt grāmatas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā vai citās grāmatu krātuvēs. Tas attiecas uz izdevumiem, kuru Strenčos nav, bet kuri ir vajadzīgi studijām vai citam nolūkam. “Termiņš, kurā grāmatu atsūtīs, ir no dažām dienām līdz pat mēnesim atkarībā no tā, cik šis izdevums ir pieprasīts. Saņēmējam jāmaksā tikai par projām sūtīšanu, tas jānokārto pašam un jāatnes uz Strenču bibliotēku kvīts vai čeks, kas apliecina apmaksātos pasta pakalpojumus,” skaidro Marina.
Strenču bibliotēkā laipni gaida arī vietējos fondos pieejamo grāmatu un žurnālu lasītājus. Bibliotekāres Marina Vdovičenko un Antra Else atgādina, ka krājumos ir daudz jaunu žurnālu un jaunu grāmatu, kuras, tiesa, esot uz izķeršanu. Pēc populārākajiem izdevumiem strencēnieši pat stāv rindā. Bibliotēkā apmeklētājiem ir arī viena darba vieta pie datora ar interneta pieslēgumu. “Pateicoties saņemtajām valsts mērķdotācijām un valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” atbalstam, arī pie mums, tāpat kā visās Latvijas publiskajās bibliotēkās, datoru un internetu var lietot bez maksas,” skaidro Marina. Ņemot vērā strencēniešu, it īpaši skolēnu, pieplūdumu, vienam cilvēkam atvēlētais laiks ir pusstunda dienā. Izņēmums ir gadījumi, kad jāraksta skolā uzdoti darbi.
Marina rāda sarakstu, kurā visi laiki pie datora pēcpusdienās jau aizņemti. Bibliotēka cer uz vēl vienu datoru ar interneta pieslēgumu. “Protams, bibliotēkā prasās pēc vēl viena datora, jo citādi te jāstāv baigā rindā. Pēcpusdienā pie interneta sēž mazie, bet citi netiek klāt,” piekrīt Nauris, gados jauns strencēnietis. Viņam mājās nav datora ar interneta pieslēgumu, tāpēc, lai ieskatītos tīmeklī, viņš apciemo radiniekus vai dodas uz bibliotēku.
