Kā tad bez “Ziemeļlatvijas”? pasmaida varinietis Jānis Krasņickis. Viņš ir pirmais abonents mūsu redakcijas Smiltenes birojā, kurš laikrakstu pasūtījis nākamajam gadam, turklāt ar vienu reizi – uz visiem 12 mēnešiem.
Tā ir izdevīgi, nav jāpiedomā pie abonēšanas termiņiem, raizējoties, lai to nenokavētu, atzīst varinietis.Ērtāk lasīt drukātu avīziJ. Krasņickis ir uzticīgs mūsu laikraksta lasītājs daudzu gadu garumā. Bijušais Variņu pagasta lauksaimniecības uzņēmuma SIA “Palsa” valdes priekšsēdētājs, tagad pensionārs, vienmēr vēlējies būt lietas kursā par aktualitātēm Valkas rajonā, nu jau – Smiltenes, Valkas, Strenču, Beverīnas un Burtnieku novadā. “Ar tiem jaunumiem, ko uzzinu “Ziemeļlatvijā”, pilnīgi pietiek. Vienīgi par laukiem varētu rakstīt vēl vairāk, jo dzīvojam lauku apvidū,” rosina J. Krasņickis.Kaut arī mājās ir dators un interneta pieslēgums, viņš dod priekšroku uz papīra drukātai avīzei, jo tad lasīšanas process ir patīkamāks, – var paņemt laikrakstu rokā un ērti apsēsties mīkstā krēslā.Šobrīd J. Krasņicka, tāpat kā citu lauksaimnieku uzmanības centrā, gan ir notikumi ārzemēs, Briselē: Eiropas Savienības nevienlīdzīgā atbalsta finansējuma sadale un Latvijas zemnieku protesta akcijas. “Kaut arī cerība ir vāja, jācīnās. Ja Latvijai tiek paši zemākie tiešmaksājumi no 27 Eiropas Savienības valstīm un tā tas turpinās, tad tiešām rodas doma, kādēļ mums Eiropas Savienība ir vajadzīga? Viņu regulas gan Latvijai ir strikti jāievēro, un rezultāts jau ir redzams Variņos. Ražotne (domāta SIA “Palsa” putnu ferma, – redakcijas piezīme), kas pastāvēja 51 gadu un piecus mēnešus, ir slēgta, “pateicoties” Eiropas Savienības prasībām,” piebilst J. Krasņickis.Bijušais SIA “Palsa” priekšnieks arī pēc došanās pensijā nav zaudējis saikni ar lauksaimnieku aprindām. Viņš joprojām darbojas Latvijas Lauksaimnieku statūtsabiedrību asociācijas valdē un šīs organizācijas delegācijas sastāvā šovasar bija pieredzes apmaiņas braucienā uz Ukrainas galvaspilsētu Kijevu, kur delegāciju pieņēma Ukrainas lauksaimniecības ministra vietnieks. Izdevīgāk abonēt, nevis pirkt J. Krasņickis nav aizmirsis arī savu bijušo darba vietu SIA “Palsa”, satiekas ar bijušajiem kolēģiem un jauno valdes priekšsēdētāju Aivi Aizsilnieku un ar interesi seko līdzi uzņēmuma jaunās govju fermas būvei.Fermas celtniecība interesē arī Variņu pagasta bibliotēkas vadītāju Mudīti Pavasari. “Paldies “Ziemeļlatvijai” par rakstiem, kuros tika skaidrots putnu fermas likvidēšanas process. Tagad būtu interesanti uzzināt, kas jauns govju fermas būvē. Dzirdu, ka celtniecība strauji virzās uz priekšu, jaunais priekšnieks tur pavada ilgas stundas un seko līdzi darbiem, lai tie būtu kvalitatīvi,” teic bibliotekāre.M. Pavasare novērojusi, ka Variņu pagasta iedzīvotāji arvien biežāk nāk lasīt “Ziemeļlatviju” un citus preses izdevumus bibliotēkā. Laukos iztikas līmenis nav augsts, un, pat tad, ja ir darbs, abonēšanai naudas pietrūkst.Ja tomēr izdodas atlicināt naudu “Ziemeļlatvijas” abonēšanai, tad cilvēks būs tikai ieguvējs. Viņu gaida interesants gads. “Sākot jau no rudens un visa nākamā gada garumā redakcija tieši abonentiem gādās visādus papildu labumus – gan pārsteiguma balvas, gan dažādus pasākumus, lai avīzi abonēt būtu arvien izdevīgāk,” sola laikraksta “Ziemeļlatvija” galvenā redaktore Ingūna Johansone.“Domāsim, lai katrs abonents justos kā savējais un piedzīvotu patīkamiem pārsteigumiem bagātu gadu. Tie cilvēki, kuri “Ziemeļlatviju” pirks kioskā vai citā tirdzniecības vietā, par to varēs tikai lasīt, bet abonenti paši varēs piedalīties,” piebilst portāla www.ziemellatvija.lv redaktore Sarmīte Ozola.Atgādinām, ka “Ziemeļlatviju” var abonēt ne tikai pasta nodaļās, bet arī mūsu redakcijas birojos Valkā, Rīgas ielā 25, un Smiltenē, Kalna ielā 8, neizdodot nevienu lieku santīmu par šo pakalpojumu. Arī tad, ja mūsu avīzi abonēsit redakcijā, jūsu mājās to nogādās pastnieki.
