Mūsu laikraksta iepriekšējā numurā rakstīju par jauno stāvlaukumu Smiltenes mūzikas skolas pagalmā, kur vecākiem izlaist no automašīnas savus bērnus un vēlāk sagaidīt pēc stundām. Ir saprotama skolas vadības vēlme parūpēties par savu audzēkņu drošību, jo Smiltenes centrā satiksme ir intensīva. Atrast brīvu vietu, kur novietot automašīnu, ir veiksmes spēle, it īpaši sastrēgumstundās. Tad automašīnas ir visur – visās iespējamās stāvvietās un ielu malās. Protams, autovadītājiem tas sagādā neērtības, taču faktiski par šādu transportlīdzekļu un attiecīgi arī ļaužu apgrozījumu smiltenieši var tikai priecāties. Smiltene pilnā mērā attaisno savu novada centra statusu un pat vēl vairāk, jo uz šejieni iepirkties brauc arī kaimiņu novadu ļaudis. Kad kopā ar kolēģi intervējam nejauši izvēlētus cilvēkus mūsu laikraksta rubrikai “Avīze jautā”, itin bieži sastopam Apes novada iedzīvotājus. Gadās arī pa kādam raunēnietim. Viens no iebraucēju mērķiem ir iepirkšanās, kaut gan paši smiltenieši par saviem veikaliem tāpat reizēm paburkšķ un lētāku preču un plašāka sortimenta meklējumos dodas uz Valmieru. Taču pagastos cilvēki nav tik izlutināti. Piemēram, nesen Grundzālē uzklausīju vietējo pasūrošanos par to, ka viss jau ciemā būtu labi, taču diemžēl veikals ir tikai viens un brīžiem pircēji tur stāv garā rindā. Smilteni saulītē ļoti lielā mērā ieceļ mūsu tirgotāji un citi uzņēmēji. Kad nesen intervēju Apes novada domes priekšsēdētāju Astrīdu Harju, viņa atzina, ka Smiltenes novads ir darbīgs, ar darba vietām piepildīts, jau industriāls. Kaut, protams, vietējie patērētāji, arī es, tirdzniecības un tamlīdzīgas uzņēmējdarbības sektorā vienmēr vēlēsies vēl vairāk un labāk, ir prieks par jau esošo sasniegto līmeni.
