Šo svētdien ir svētku diena skolotājiem. Vismaz Latvija ir to pasaules valstu vidū, kur Starptautisko skolotāju dienu atzīmē oktobra pirmajā svētdienā. Savukārt citas valstis, arī mūsu kaimiņi igauņi un lietuvieši, Skolotāju dienu svin nemainīgā datumā – 5. oktobrī.
Proti, 5. oktobris pēc Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) iniciatīvas tika pasludināts par starptautiski svinamu dienu par godu 1966. gada 5. oktobrim, kad Parīzē tika pieņemtas UNESCO un Starptautiskās Darba organizācijas rekomendācijas par skolotāju statusu.
To zina tikai retais, jo ikdienā Skolotāju dienai ir cita sūtība – ar ziediem un paldies vārdiem pateikties pedagogiem par viņu nozīmīgo darbu. Skolotāji ir nākamie aiz vecākiem un vecvecākiem, no kuriem atkarīgs tas, cik zinošs, sirds gudrs un inteliģents cilvēks izaug no maza bērna.
Vakar Sedā sastapu divas pozitīvi iedvesmojošas jaunietes – 19 gadus veco strencēnieti Danu un 26 gadus veco valmierieti Antu, kurām šis ir pirmais mācību gads skolotājas statusā. Abas ir mazo bērnudārznieku pirmsskolas skolotājas Sedas “Dzērvītē”. Katra izvēlējusies studijas un darbu šajā atbildīgajā profesijā savu apsvērumu dēļ, taču ar vienu kopīgu mērķi – redzēt, kā mazais cilvēkbērns mācās no savas skolotājas un kļūst arvien zinošāks un gudrāks.
Tikko piedzimis mazulis ir kā balta lapa, ko sākumā apraksta viņa ģimene. Skolotājs saņem jau mazu personību, un viņa ziņā ir, kā bērns attīstīsies tālāk. Lielās klasēs pedagogam ir grūtāk maksimāli daudz strādāt ar katru audzēkni, taču viņš tāpat var iespaidot audzināmos ar savu erudīciju un šarmu. No maniem skolas gadiem vislabāk atmiņā palikuši skolotāji personības, kuri papildināja obligāto mācību vielu, stāstot tajā neiekļautas, bet interesantas lietas. Neizdegt profesijā, tālāk izglītoties un ik darba dienu uztvert kā jaunu izaicinājumu, skolotāji! Jūsu misija ir nenovērtējama.
