“Kad Valkas ielās pieklust ikdienas steiga un mijkrēšļi izklāj savas seģenes pār pilsētu, ēnas sāk izspēlēt vēstures spēles, un valcēnieši piemin savus “Dvēseļu puteņa” vīrus. Mēs nedrīkstam kā citus gadus būt kopā plecu pie pleca, bet mēs drīkstam domās un atmiņās būt vienoti. Sūtām gaismu saviem varoņiem,” tā par Lāčplēša dienas sajūtām raksta Valkas pilsētas kultūras nama direktors Aivars Ikšelis.
Atzīmējot šo latviešiem nozīmīgo dienu, daudzi dodas uz kritušo latviešu karavīru kapiem, lai izrādītu cieņu tiem, kuri dzīvību atdeva par Latviju. Šogad izsludinātās ārkārtas situācijas dēļ nenotika publiski Lāčplēša dienas pasākumi, bet Valkas novada dome un pilsētas kultūras nams aicināja ģimenes ar bērniem, cilvēku grupas individuāli nolikt ziedus un svecītes Ziemeļvidzemes karavīru Brāļu kapos, pie monumenta “Veltījums Latviešu Pagaidu nacionālajai padomei” Rīgas un Raiņa ielas krustojumā, pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa Lugažu laukumā un piemiņas plāksnes Ādolfam Maršauam blakus pilsētas kultūras namam.
Jau trešdienas pievakarē pie pieminekļiem gūla ziedi un mirdzēja svecīšu liesmas. Par īpašu svētku sajūtu bija parūpējusies Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzija – Raiņa ielas 28A un Ausekļa ielas 5 ēku priekšā ar svecītēm bija izliktas latviešu spēka zīmes. Daudzos tas radīja īpašu svētku sajūtu. Valcēnieši ievēroja, ka arī iedzīvotāji bija pacentušies iedegt svētku gaismas mājokļu logos un balkonos. Īpaši bija pacentušies daži Ausekļa ielas 26. daudzdzīvokļu mājas iemītnieki.
Novada domes sabiedrisko attiecību speciālists Ivo Leitis “Ziemeļlatvijai” atzina, ka viņš juties patīkami pārsteigts, ka ģimenes ar bērniem, ievērojot distancēšanos, bez drūzmēšanās, izrādot cieņu noliecot galvas, godināja kritušos karavīrus. Viņš ap pulksten 17.30 kopā ar pašvaldības vadītāju Ventu Armandu Kraukli devās nolikt ziedus uz Brāļu kapiem, kur bija arī Zemessardzes godasardze.
Trešdienas pievakarē pēc pulksten 17 pie pilsētas kultūras nama pulcējās neliela cilvēku grupa, kura ar lāpām devās Meža kapu virzienā.
“Ziemeļlatvijas” uzrunātie valcēnieši atzina, ka Lāčplēša dienā patiesi izjutuši sirsnīgu svētku sajūtu, jo katrs to radīja pats – vai nu dodoties uz kapiem, vai mājās iededzot svecītes.
Jāpiebilst, ka Lāčplēša dienas vakarā Latvijas televīzijā rādīja filmu “Dvēseļu putenis”. Šī filma ir ne tikai mākslas darbs, kurā attēloti to dienu notikumi, kad ar asinīm kaujās tika izcīnīta Latvijas valsts, bet emocionāli spēcīgs vēstījums. Tas lika aizdomāties, kas ir mūsu šī brīža grūtības salīdzinājumā, ko pārcieta mūsu senči, tolaik jauni cilvēki un pat skolas puikas, kas aukstumā, slapjumā zem lodēm cīnījās par Latviju.
