Beidzot klāt pavasaris, bet acu priekšā – neizbrienamas peļķes! Katru gadu Valkā gājējiem neiztikt bez kārtīgiem gumijas zābakiem.
Beidzot klāt pavasaris, bet acu priekšā – neizbrienamas peļķes! Katru gadu Valkā gājējiem neiztikt bez kārtīgiem gumijas zābakiem. Ja gribēsies uzvilkt smailpapēžu zābaciņus, jārēķinās ar slapjām kājām. Ja saule uzspīd spožāk, bet naktī uzsalst, tad gājējiem ap dienas vidu nu nekādi neizdosies izvairīties no pārplūdušām ietvēm vai straujo autobraucēju izraisītām ūdens šaltīm. Ejot no mājām uz darbu, viens tāds vietējais “džigits” mani nošķieda no galvas līdz kājām ar dubļainu ūdeni. Bezspēcībā par šofera nekaunību pat apraudājos, bet viņš nepiebremzējot lidoja tik uz priekšu. Ne jau man vienai nācies ciest no šoferu nekaunības, kuri, iespējams, pat neiedziļinās kājāmgājēju problēmās. Lai nu paliek šoferi, bet brīnos par Valkas pilsētas domes atbildīgajām amatpersonām, kurām katru gadu neapnīk attaisnoties par neizbrienamām ielām.
Martā un aprīlī Valkas centrs izskatās pēc mazas Venēcijas, kur labākie transporta līdzekļi ir gondolas, nevis mašīnas. Beidzot amatvīriem varbūt vajadzētu ķerties vērsim pie ragiem un ielu malās sākt tīrīt notekrenes jeb tā saucamās gūlijas un ieguldīt līdzekļus ietvju sakārtošanā. Kam Valkā vajadzīgs starptautiskais studiju centrs, ja gājējiem nav kārtīgu ietvju? Vai citu valstu studenti būs gatavi brist pa dubļiem un ūdeni, lai nokļūtu no punkta A uz punktu Z. Mēs – vietējie – laikam jau esam pieraduši, ka katru gadu tik sola un sola, bet nekas nemainās.
