Mazpilsēta Strenči visas Latvijas mērogā var lepoties ar kādu tradīciju, kas ir dzīvotspējīga jau 25 gadus.
Tas ir biedrības “Glābiet bērnus” Strenču novada nodaļas rīkotais karnevāls bērniem no pašu un citiem novadiem, uz kuru obligāti jāierodas maskās un kurā balvas saņem visi dalībnieki, kuri šo aicinājumu ievērojuši.
Trīs “vaļi”, bez kuriem neiztikt
“Ir vajadzīgas trīs lietas, lai karnevāls izdotos,” tā svētdien, 26. janvārī, kad Strenču novada Kultūras centrā notika 25. jubilejas karnevāls, sanākušos uzrunāja šā pasākuma idejas autore un galvenais dzinējspēks strencēniete Velga Graumane.
“Pati galvenā lieta ir bērni, kuri tērpušies maskās. Otra lieta ir mammas, vecmāmiņas, tēti un citi ģimenes locekļi, kuri palīdz maskas darināt. Ja nav šo abu lietu, tad nav arī trešās – sponsoru un karnevāla rīkotāju,” uzsver V. Graumane.
Ideja par karnevālu bērniem Strenčos radās gadā, kad Velgu Graumani ievēlēja par Strenču pilsētas domes priekšsēdētāju. Togad viņu uzrunāja Latvijas biedrības “Glābiet bērnus” pārstāve Solvita Smilga ar mājienu, – sak, kāpēc Strenčos neviens neko nedara bērnu interesēs? Uz pašvaldības vadītājas teikto pretī, ko tad tādu varētu paveikt bērnu labā, “Glābiet bērnus” pārstāve pametusi ideju, ka biedrības noliktavā ir dažādas spēļmantiņas, ko varētu uzdāvināt mazajiem kādā pasākumā.
“Izdomāju, ka varu sarīkot karnevālu. Katram bērniņam patiesi tika dāvana no biedrības “Glābiet bērnus”. Pasākums bija jauks, visiem patika. Nolēmām turpināt. Sākumā iztikām bez sponsoriem, bet vēlāk bija skaidrs, ka jāmeklē iespējas, lai bērni uz šo karnevālu nāktu arī citus gadus, lai tas būtu interesants un daudzveidīgs,” atceras V. Graumane.
Tagad karnevālam ir gan savi pastāvīgi sponsori, gan jauni atbalstītāji, pateicoties kuriem, balvas saņem visas maskas, bet godalgotajām tiek pasniegtas vēl papildu veltes.
Organizatori domā, kā vēl bagātināt pasākuma norisi, lai bez masku parādes, rotaļām un atrakcijām bērniem būtu arī citas nodarbes. Tā, piemēram, tika sarūpēts cienasta galds, lai bērni varētu našķēties ar konfektēm un cepumiem un padzerties sulu, un radošās darbnīcas.
“Pasākuma vadītāji bijuši dažādi, bet pēdējos divus gadus to dara bijušie jērcēnieši Frīdvaldu ģimene no Valmieras un viņu draugi. Pirms tam viņi paši piedalījās karnevālā un regulāri ieguva Grand Prix, jo viņus maskās neviens nevarēja pārspēt,” teic V. Graumane.
Ko darīt, lai karnevāli neizmirtu
Šogad 25. jubilejas karnevālu Liega Frīdvalde vadīja kopā ar savu ģimeni un draugiem. Viņi bija Leģendārais piecnieks – Ledus Džeks, Ziemassvētku Vecītis, Zobu Feja, Lieldienu Zaķis un Sapnītis –, kuri aizbaidīja projām Bubuli.
Savukārt Liegas meita, 4. klases skolniece Marta piedalījās masku parādē un ieguva Grand Prix jeb Lielo balvu par jetija jeb Sniega cilvēka masku. “Ar mammu internetā meklējām bildes, audumu nopirkām Rīgā, un masku mamma uztaisīja pati,” stāsta Marta.
Liega Frīdvalde jau agrāk “Ziemeļlatvijai” teikusi, ka viņai ļoti patīk darināt maskas. “Tas, vai šādi karnevāli būs arī turpmāk, ir atkarīgs no vecākiem. Ja viņi neiesaistīsies masku darināšanas procesā, tad karnevāli izmirs,” Liega dalās savās pārdomās. Uz tām viņu uzvedinājusi kāda nesen dzirdēta saruna. Liegas meita mācās Valmieras mākslas skolā, un šī skola tika uzaicināta sadarboties, lai ar audzēkņu zīmējumiem jubilejas reizē apdāvinātu Strenču bērnu karnevāla sponsorus un atbalstītājus.
“Kad gāju pakaļ zīmējumiem, ieraudzīju, ka diezgan daudzi darbi bija ārpus karnevāla tēmas, bet 3. klases skolotāja paskaidroja, – bērni jau nezina, kas tas karnevāls tāds ir, tāpēc zīmē lietussargus un balonus. Kādreiz, kad es mācījos, skolās karnevāli notika katru gadu, bet mūsdienās to vairs nav. Tas skumdina. Visas tradīcijas ģimenē, arī tas, vai bērna sirsniņā ir ticība Zobu fejai un Lieldienu Zaķim, ir atkarīgas tikai un vienīgi no vecākiem. Ja vecāki nekrāsos olas, ko atnest Lieldienu Zaķim, tad olu un Zaķa nebūs. To vietā ir viedtālruņi un planšetes,” nopūšas Liega Frīdvalde.
Veids, kā izlikt enerģiju
un radoši izpausties
Bet karnevāls ir ļoti laba lieta, kas bērniem patīk, un ir lieliski, ka Strenčos tāds tiek rīkots, “Ziemeļlatvijai” teic vairāki svētdien 25. jubilejas karnevālā sastaptie pasākuma dalībnieki.
Beata Varga no Sedas uz karnevālu atveda savu četrus gadus veco meitiņu Minku, kura bija tērpusies mammas pagatavotā fejas maskā. Beata ir cirka akrobāte, ar savu vīru iepazinās Anglijā un ģimene pārcēlās uz dzīvi Latvijā, Sedā. Karnevālu Strenčos viņa ar meitiņu apmeklēja jau otro gadu pēc kārtas. “Tas ir diezgan augstas kvalitātes pasākums un piedāvā labu veidu, kur bērniem izlikt savu enerģiju un radoši izpausties. Vadītāji ir profesionāli, labi darbojas ar bērniem,” savu viedokli izsaka B. Varga.
Strencēniete Trauta Ķelpe agrāk veda uz karnevālu savus bērnus, bet tagad pavada mazbērnus. “Paldies Velgai Graumanei, kura visus šos 25 gadus rīkojusi karnevālu, un ceru, ka darīs to arī turpmāk!” novēl T. Ķelpe, jo redz, ka lielākajiem bērniem pasākums patīk, maziņie vēl ir bailīgāki, bet pierod un nākamajos gados jau ir drošāki.
Un karnevālu Strenčos brauc arī citu novadu iedzīvotāji. “Mums patīk. Tas ir labi organizēts pasākums. Ir interesanti redzēt, kādas oriģinālas idejas cilvēkiem ir, darinot maskas,” stāsta smilteniete Līga Čukure. Čukuru ģimene ar savām maskām apspēlēja Žurkas gada tēmu, maskās bija tērpusies mamma un visi trīs bērni – Emīls, Marisa un Sofija Maija, bet tētis Dainis bija galvenais masku darinātājs.
Paldies visiem atbalstītājiem!
Lai karnevāls izdotos, Velgai Graumanei un viņas komandai ir daudz brīvprātīgo palīgu, piemēram, šogad kultūras centra zāli karnevālam izrotāja strencēniete, Latvijas Universitātes Medicīnas koledžas studente Elza Siliņa, bet par cienasta galdu rūpi regulāri uzņemas Ināra Ēķe un Mudīte Gustava. Radošās darbnīcas tikpat regulāri vada Kristiāna Buliņa.
Ar Pateicības rakstiem un piemiņas veltēm V. Graumane organizatoru vārdā svētdien pateicās karnevāla sponsoriem un atbalstītājiem.
“Paldies Eiropas Parlamenta deputātei Inesei Vaiderei, novadniecei Ilmai Čepānei, Romānam Naudiņam, kurš piedevām divus gadus sponsorējis mūsu biedrības rīkotos bērnu braucienus uz jūru, paldies SIA “ Strenču aptieka” un personīgi Agitai Boķei, Jērcēnu pagasta iedzīvotājiem uzņēmējam Aleksandram Giņko un lauksaimniekam Andžam Zanderam, biedrībai “Latvijas Samariešu apvienība”, Ziedot.lv, uzņēmumam “Centrum”, Strenču novada domei, Strenču novada kultūras centram, laikrakstam “Ziemeļlatvija” un personīgi Sandrai Pētersonei. Mūsu atbalstītāju pulks turpina aug, un paldies novadniekam komponistam Arturam Maskatam un profesorei ārstei Ilzei Konrādei, kuri mūsu atbalstītājiem piepulcējās šogad,” teic V. Graumane.
