Sestdien, 18. janvārī, Smiltenes novada Kultūras centra mazajā zālē pulcējās 64 bērni no Smiltenes novada pagastiem kopā ar ģimenēm un sociālajiem darbiniekiem. Labdarības organizācijas “Emmaus Smiltene” ikgadējais pasākums ir gaidīts daudzās ģimenēs, jo īpaši bērniem, kuri saņem zviedru sarūpētās mugursomas un dāvanas.
“Es priecājos un gaidu šo pasākumu. Visvairāk man patīk dancot, tas, ka dod somas un lācīšus un ka šeit ir vecāki. Mamma ir priecīga! Es vēl nezinu, kas ir manā somā, to apskatīšos, kad aizbraukšu mājās,” labdarības pasākumā laikrakstam stāsta puisēns Sandris no Brantu pagasta.
Viņa brālis Daniels stāsta, ka pasākumā piedalās vairākkārt. Tas viņam daudz nozīmē. Īpašu prieku sagādā uzdāvinātās mugursomas saturs. “O! Klade! Tā man noderēs. Vēl ir dvielis, maiciņa, zīmuļi, atstarotāji, rotaļlieta, penāli došu māsai,” ielūkojoties mugursomā, sajūsmināti redzēto uzskaita Daniels.
“Emmaus Smiltene” labdarības pasākums trūcīgo un daudzbērnu ģimeņu bērniem notiek jau 15. gadu. “Taču somas no sadarbības partneriem Zviedrijā saņemam jau aptuveni 18 gadus, sākotnēji pasākumu nerīkojām, tik izdalījām sociālajiem darbiniekiem, kuri savukārt tālāk sūtījumu nodeva ģimenēm. Mugursomu skaits ir atkarīgs no tā, cik labvēlīgi ir mūsu ārzemju draugi. Pašreiz skaits stabilizējies no 60 līdz 80 somām. Jā, somu skaits sarūk, un tas saistās ar politiku. Mums viņi šo informāciju pasniedz tā, ka prioritāte valstī ir bēgļi. Līdz ar to Zviedrijā uzmanība un palīdzība jāvelta viņiem. Mēs dzīvojam labāk par citiem. Mums ir jāpriecājas par to, kas mums ir. Paldies mūsu atbalstītājiem ārzemēs un tepat uz vietas, kafejnīcai “Trīs pipari un kūkas”, Kultūras centra meitenēm, pašdarbniekiem. Tā ir liela palīdzība no sabiedrības puses, visi to dara brīvprātīgā kārtā. Vieni jau mēs neko nevaram izdarīt, bet, kad visi sanākam kopā, tad izdodas,” teic labdarības organizācijas “Emmaus Smiltene” valdes priekšsēdētāja Ārija Indrikovska.
Viņa atklāj, ka labdarības pasākumā izjūt atgriezenisko saiti. Bērni, kas ierodas, atplaukst smaidā. Visi ir tik atvērti. Tā nav tikai dāvanu saņemšana, bet arī socializēšanās, kultūras programmas baudīšana. “Tā kā somu skaits ir mazāks, speciāli raudzījāmies tikai pagastu virzienā, jo lauku bērniem tomēr ir mazāk iespēju kā pilsētu,” piebilst Ā. Indrikovska.
Blomes pagasta sociālā darbiniece Ginta Nulle atklāj, ka dažkārt ģimenes jautā, vai atkal būs šāds pasākums. Daudziem tas ir nozīmīgs atbalsts. “Tāpēc skatāmies, lai katru gadu no Blomes pagasta šajā labdarības pasākumā piedalītos citas ģimenes ne tikai trūcīgās, bet arī daudzbērnu,” saka G. Nulle.
No Variņu pagasta bija ieradusies Ilze Miķelsone kopā ar saviem bērniem. “Paldies par dāvanām un pasākumu, bija ļoti pārdomāts un interesants. Nezinu, kam šogad jāsaka paldies par somu saturu, taču mēs to novērtējam. Arī aktivitātes, kas notika. Cilvēki, kas šo visu ir gatavojuši, līdz sīkumam padomājuši, lai mums tas sagādātu prieku. Dažkārt liekas, ka no mūsu puses netiek nekāds paldies teikts pretī, taču neesam jau nemaz ne nabagāki, ne švakāki, mums ir tikpat dāsnas sirdis. Paldies jums!” pateicas I. Miķelsone.
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka pasākuma pirmajā daļā uzstājās Launkalnes “pop-up” teātris ar izrādi “Kāpēc Launkalnē vizuļo sniegs?”, ko veidojusi Signe Baltere. Otrajā daļā – rotaļas kopā ar folkloras kopu “Rudzupuķe”.
