Ar šo valdību un valdošo koalīciju Saeimā ir tā – ātri un vienprātīgi tiek pieņemti tikai tie lēmumi, kas attiecas uz pašu lēmēju labklājību, bet ilgstoši strīdi sākas, kad runa ir par dzīves uzlabošanu tautai.
Ar šo valdību un valdošo koalīciju Saeimā ir tā – ātri un vienprātīgi tiek pieņemti tikai tie lēmumi, kas attiecas uz pašu lēmēju labklājību, bet ilgstoši strīdi sākas, kad runa ir par dzīves uzlabošanu tautai.
Pēc Saeimas vēlēšanām spriedelēšana sākās par ienākuma nodokļa samazināšanu, kas beidzās ar secinājumu, ka valsts to nevar atļauties. Vēlāk pašvaldībām par iestāšanos novados katrai solīja 200000 latu, kas infrastruktūras attīstībai tāds piliens vien ir. Un arī tad radās piebildes, ka visas uzreiz naudu nedabūs. Savukārt kādam “Latvijas dzelzceļa” ierēdnim par aiziešanu no darba ar Satiksmes ministrijas svētību mierīgi samaksāja 250000 latu.
Nu pienākusi bērnu kārta. Nevalstiskās organizācijas pieprasa finansēt laukos sākumskolas audzēkņiem brīvpusdienas, bet premjers Aigars Kalvītis to nosauc par ēdiena izšķērdēšanu. Tāda pati pretestība bija, kad sabiedrība ierosināja brīvpusdienas piešķirt pirmklasniekiem.
Tajā pašā laikā Valsts prezidenta kancelejas darbinieki, atstājot darbu, kompensācijās saņem vairāk nekā 50000 latu, kompensācijas tūkstošos kabatā gluži likumīgi ieliek arī tautas izsvilptie deputāti, kāda ministrija par vienu savu balli izdod 10000 latu, un tā tālāk. To neviens nav nosaucis par izšķērdību. Tad jau arī var pavaidēt par tautu, piemēram, gada sākumā parlamentārieši publiski pauda satraukumu, ka jauniešiem palielinājušās veselības problēmas. Kā var būt veselība, ja veselīga uztura nodrošināšana ir izšķērdība. Vairs pat pasmieties par to negribas. Pretīgi.
