“Tikmēr, kamēr varēšu pārlēkt pāri Jāņu nakts ugunskuram, tikmēr būšu traka,” par sevi smejas valcēniete, ilggadējā pilsētas kultūras nama folkloras deju kopas “Sudmaliņa” dalībniece Līga Pūce-Auniņa. Viņa pie sava latviskā vārda tikusi, pateicoties tētim Jānim.
Tēvs mātei teicis, – ja dzims meita, viņai būs vārds Līga. Zariņu ģimenē auguši četri bērni – divi brāļi un divas māsas. Padomju laikos Līgas tētis strādāja pazīstamajā kolhozā “Trikāta” un bija visā Latvijā slavens traktorists. Visās nozīmīgās aršanas sacensībās Jānis ieguva pirmās godalgas. Kā viņš attiecās pret savu darbu, tā arī pret Jāņu svinēšanu dzimtajās “Zālītēs”. Līgas bērnības atmiņas joprojām smaržo pēc tēva pašbrūvētā miežu alus, mammītes ceptiem pīrāgiem un kaimiņieņu nestajām lauku tortēm un pirmajām saldajām zemenēm. Parasti saldumi tikuši mazajam meitēnam. Līga atceras situācijas, kas atgādina slavenās lugas “Skroderdienas Silmačos” ainas, kurās ganu meitēns Ieviņa kopā ar Kārlēnu un skroderzelli Rūdi pieaugušajiem zaga alu. Līga kopā ar māsu un brāļiem darījuši tāpat. Alus bijis tik salds un gards, tāpēc bērni, pārvarot bailes, to čiepuši tēvam. Gaidot līgošanu, pieaugušie mājinieki ar meijām un kalmēm pušķojuši klēti un klājuši garu galdu, ap kuru visiem līksmot un svinēt svētkus. Līga atzīstas, ka joprojām kopā ar mammīti šad tad šķetina to laiku atmiņas un pat mēģinājušas atcerēties, kā tēvs to alu darījis. No neaizmirstamākajiem Līgo nakts notikumiem Līgai atmiņā palicis, kā pēc lielas dziedāšanas un dejošanas viņa kopā ar māsu ripinājušās pa rīta rasu, bet vīri pliki skrējuši pa rudziem. Pēdējos gados Jāņu rītu Līga sagaida kopā ar draugiem un tikai Jāņu dienā cenšas apciemot savējos Trikātā. Viņa atzīstas, ka Valka ir kļuvusi par sirdij tuvu vietu, tāpēc arī te svin nozīmīgākos svētkus. Līgas draugi ir tikpat dulli labā nozīmē kā viņa. Svinēšanas neatņemama sastāvdaļa ir lēkšana garos brunčos pāri ugunskuram, dziedāšana un citas latviskas izdarības. Jau gadiem Līgai līgošana sākas jūnija divdesmitajos datumos, jo “Sudmaliņas” ir gaidītas visur, kur notiek ielīgošanas pasākumi. Viņa ir pārliecināta, ka, dodot citiem latvisko garu un spēku, arī pats saņem vēlmi dzīvot un būt stipram kā ozolam. To arī Līga vēl visiem Jāņu bērniem.
