Tā tikai šķiet, ka Valkā vecās Tēraudskolas apkārtne un tuvējā mazā pussagruvusī ķieģeļu mājiņa ir tukša. Jau no paša rīta Tērauda skolas teritorijā virs krūmiem paceļas kupli dūmi, bet pēc tam no slēptuves iznāk bērni un dodas uz skolu.
Tā tikai šķiet, ka Valkā vecās Tēraudskolas apkārtne un tuvējā mazā pussagruvusī ķieģeļu mājiņa ir tukša. Jau no paša rīta Tērauda skolas teritorijā virs krūmiem paceļas kupli dūmi, bet pēc tam no slēptuves iznāk bērni un dodas uz skolu.
Mūsu laikraksta redakcija atrodas netālu no Tēraudskolas un pēc novērotā var secināt, ka nepilngadīgu pīpmaņu skaits ik gadu palielinās. To, ka pusaudžu smēķēšana ir liela problēma, šonedēļ Valkas domē atzina pilsētas ģimnāzijas direktore Lilita Kreicberga.
Tā gan nav tikai Valkas ģimnāzijas problēma. Jauno pīpmaņu pulks ir ievērojams daudzās skolās. To “Ziemeļlatvijai” atzina visu aptaujāto mācību iestāžu vadītāji.
“Ar šo netikumu ir slima visa mūsu sabiedrība, tādēļ arī skolēni no tā nevar izvairīties. Man ir dusmas, ka šajā lietā neko daudz nespējam izdarīt, jo nav jēgas skriet pakaļ katram pīpmanim. Domāju, ka daži 11. un 12. klašu skolēni jau ir kļuvuši atkarīgi no smēķēšanas. Īpaši mani kaitina mazā ķieģeļu mājiņa pie Tēraudskolas. Nu kādēļ to graustu dome nevar nojaukt! Tad cigarešu tīkotājiem būtu mazāk iespēju slepus uzpīpēt. Ar rāšanos un audzināšanu diezin vai kaut ko panāksim. Savulaik dažās rietumvalstīs ģimnāzijās ierīkoja smēķētavas, bet tagad jaunieši tās apmeklē arvien retāk. Vienīgā izeja ir strauji palielināt cigarešu cenas, lai jaunieši sāktu nopietni domāt, cik tas izdevīgi vai neizdevīgi,” saka L. Kreicberga.
Arī Valkas pamatskolas direktore Nadežda Možarova atzīst, ka pedagogi cīņā pret smēķēšanu ir izmantojuši visas iespējamās metodes, bet pīpmaņu pulks nemazinās. “Esam runājuši ar bērniem un vecākiem, arī medicīnas māsa skolēniem ir skaidrojusi smēķēšanas kaitīgumu. Domāju, ka liela nozīme ir ģimenei. Nereti man kāds no vecākiem atbild — jā, viņš zinot, ka bērns smēķē. Ir gadījumi, kad mamma mājās smēķē un uzskata, ka tas nemaz tik kaitīgi nav. Ko tad mēs vairs varam iesākt?” retoriski vaicā N. Možarova.
Strenču vidusskolas direktors Jānis Pētersons uzskata, ka atturēšanai no smēķēšanas jāsākas ģimenē. “Protams, darbojas arī aizliegtā augļa sindroms. Viss jāpamēģina, bet, ja ģimenē bērns redzēs labu paraugu, viņš mazāk ietekmēsies no redzētā sabiedrībā,” saka J. Pētersons.
Smiltenes ģimnāzijas direktore Aija Cunska apstiprina, ka smēķētāju netrūkst arī viņas vadītajā skolā. “Esam panākuši, ka skolēni vairs nesmēķē ģimnāzijas teritorijā, bet tas, protams, šo jauniešu problēmu neatrisina. Pēc manām domām, vienoti jāstrādā visiem — pedagogiem, vecākiem, policijai, masu medijiem. Ja jaunietis no visām pusēm jutīs nelabvēlīgu attieksmi pret šo netikumu, viņš pārtrauks smēķēt,” spriež A. Cunska.
Valkas rajona Jauniešu veselības kustības koordinatore Ilze Čepanone atzīst, ka līdz šim kustības dalībnieki smēķēšanas apkarošanai veltītas aktivitātes nav rīkojuši. “Mēs varam organizēt vienīgi diskusijas un izglītot jauniešus par smēķēšanas kaitīgumu. Citas funkcijas nav kustības kompetencē. Vai tam būs rezultāti, to grūti apgalvot,” saka I. Čepanone.
Paši skolēni sarunās par smēķēšanu ir visai atturīgi. Runīgākas ir meitenes. Valkas ģimnāzijas 10. klases skolnieces Liene Ustupe un Līga Kārkliņa atklāj, ka vairāki zēni skolā smēķē. Pēc viņu domām, viņus ietekmējuši citi.
Savukārt “Ziemeļlatvijas” uzrunātie zēni, dzirdot jautājumu par smēķēšanu, atsacījās atbildēt un ātri devās projām.
Valkā praktizējošais narkologs Valdis Ķiris informē, ka īpaši kaitīgi ir smēķēt līdz 18 gadu vecumam. “Šajā laikā pusaudžiem organisms tikai veidojas, tas nav nobriedis, tādēļ ļoti ātri var nokļūt atkarībā no smēķēšanas. Tie, kuri sāk pīpēt vēl pirms pilngadības sasniegšanas, parasti šo netikumu vairs neatmet un smēķē ļoti ilgi, pat visu mūžu. Jauns organisms pret nikotīnu ir ļoti jutīgs. Ja atkarība no alkohola rodas tikai pēc piecu gadu dzeršanas, tad par hronisku smēķētāju var kļūt divu nedēļu laikā. Neticība izreklamētajam smēķēšanas kaitīgumam ir tādēļ, ka pirmajos gados cilvēks nekādus veselības traucējumus nejūt. Veselība pasliktinās pamazām un pēc vairākiem gadiem. Sašaurinās asinsvadi, rodas citas problēmas. Cīņa pret smēķēšanu jaunatnes vidū ir bijusi vienmēr, bet, kā zināms, daudzi joprojām piekopj šo netikumu. Piekrītu, ka atturības ieaudzināšana ar vecāku paraugu sākas ģimenē. Manā dzimtā vairākās iepriekšējās paaudzēs neviens nav smēķējis, un arī es to nedaru,” saka V. Ķiris.
