27. oktobrī Valkas kultūras nams atzīmēs savas pastāvēšanas 80. gadadienu. Svētki ir ne vien vēsturiskajai celtnei pilsētas centrā, bet arī tās darbiniekiem, kuri uztur īpašo gaisotni.
27. oktobrī Valkas kultūras nams atzīmēs savas pastāvēšanas 80. gadadienu. Svētki ir ne vien vēsturiskajai celtnei pilsētas centrā, bet arī tās darbiniekiem, kuri uztur īpašo gaisotni.
Kultūras darbinieku dzīve nav iedomājama bez jautriem notikumiem un misēkļiem. Parasti par tiem runas un smiekli paliek kultūras nama sienās, bet šoreiz “Ziemeļlatvija” centās uzzināt par kādu no šiem notikumiem.
Iejūtas štata raganas tēlā
Līga Pandalone, kultūras pasākumu organizatore, kultūras namā strādā kopš 2004. gada februāra. Līga atzīst, ka darba diena paiet kā vienā elpas vilcienā, tāpēc reizēm nesanāk pat laika īpaši gremdēties atmiņās. Kā vienu no jautrākajiem notikumiem pasākumu organizatore atceras reizi, kad divām laikraksta “Ziemeļlatvija” darbiniecēm piedāvāja vadīt pirmo sezonas atklāšanas pasākumu “Rudens kokteilis”, bet viņas diemžēl dažas dienas pirms balles atteicās to darīt. Galu galā pašām vien vajadzēja ķerties klāt pie scenārija sastādīšanas un pasākuma vadīšanas.
“Cerējām, ka varēsim atpūsties, bet piespiedu kārtā kļuvām par vadītājām,” smejas Līga. Viņa atzīst, ka vislabākās idejas iešaujoties prātā tad, kad visi sanākot kopā un runājoties. Tad viens otru papildinot un pasākuma scenārijs esot gatavs. Reizēm notiekot arī strīdi, bet parasti tie beidzoties miermīlīgi.
“Traukus neplēšam, jo to jau tā mums ir maz,” smejas Līga.
Viņai kā pasākuma vadītājai vislabāk patīkot iejusties jautros un atraktīvos tēlos, īpaši bērnu pasākumos. “Padodas un arī patīk man tā ķēmošanās labā nozīmē. Neesmu nekāds nopietnais cilvēks,” secina Līga. Vislabāk viņai padodoties attēlot raganas.
Arī 80. dzimšanas dienas svinības vispirms būšot darbs un tikai pēc tam atpūta. Ikvienās dzimšanas dienas svinībās namamātei jārūpējas par viesu labsajūtu un omulību, tāpat būs arī šoreiz.
“Vienalga tie mums būs svētki, jo ciemos nāks tik daudz draugu un labvēļu,” cer Līga.
Uz skatuves atrod cirka lāča atstāto vizītkarti
Ilggadējais kultūras nama saimniecības daļas vadītājs Aleksandrs Gruntmanis sevi uzskata par nama inventāru, jo viņš šeit strādā kopš 1984. gada. Saša par jautriem un ne tik jautriem atgadījumiem varētu stāstīt stundām ilgi. Vislabāk atmiņā viņam palikuši notikumi, kas saistīti ar padomju laika “varenajiem” – kompartijas funkcionāriem. Saša atceras, ka reiz pirms svinīgas partijas darboņu konferences skatuves noformējumam izmantota dižā vadoņa Ļeņina “čikanka” – galva, kuru varēja iekārt striķos. Šo noformējumu no īpaši viegla materiāla uztaisīja toreizējā Sadzīves pakalpojumu kombināta mākslinieks – noformētājs Vilis Bricis. Reiz galva, iekārta striķos, pirms konferences sākusi strauji šūpoties un nokritusi. Kultūras nama darbinieki bijuši laimīgi, ka tas noticis pirms partijas funkcionāru ierašanās.
Līdzīgs gadījums ar laimīgām beigām noticis pēc cirka mākslinieku viesošanās. Lācis uz skatuves bija atstājis savu vizītkarti – prāvu mēslu čupu. Toreiz kultūras namā strādājusi apkopēja, kas pēc kārtīgas uzdzīves neieradās darbā. Kamēr Saša ar velosipēdu braucis meklēt apkopēju, tikmēr uz skatuves kāpuši Latvijā pazīstami mākslinieki un skaitījuši dzeju. Šis pasākums bijis ieplānots kā partijas konferences atklāšanas ceremonija.
Reiz pirms kādas Uzvaras gadadienas svinībām skatuves noformējumam izmantots slavenā padomju kareivja Aļošas tēls. Scenārija autori bija iecerējuši uz skatuves izveidot pavasarīgi zaļu bērzu birztalu. Toreiz vēl Saša amatu apvienošanas kārtībā strādājis arī milicijas nodaļā, tāpēc pēc bērza zariem aizbraucis ar milicijas automašīnu. To, par nelaimi, redzējis toreizējas milicijas priekšnieks un izsaucis Sašu uz pārrunām.
Viņam vēl spilgtā atmiņā palikusi pirmā nakts diskotēka 1985. gadā, kuru apmeklēja vairāk nekā 800 cilvēku. Toreiz tas bijis rekordliels skaits. Uz jautājumu, vai pēc pasākumiem kāds aizkavējies apmeklētājs nav bijis ieslēgts kultūras namā, Saša smejoties atbild, ka neviens nakti bez viņa šajā ēkā nav pārlaidis. Ir bijuši gadījumi, ka ilgākais divas stundas kādam ir nācies gaidīt, lai viņu izlaiž brīvībā.
Sarunas nobeigumā Saša atzīst, ka ir neizsakāmi gandarīts par paveikto un piedzīvoto šajā darbā.
“Šeit esmu izaudzis garīgi. Par to pateicos saviem kolēģiem Aijai Sallu, Aivaram Ikšelim un Skaidrai Smelterei,” atzīst Saša.
Uz palodzes atrod beigtu čūsku
Savukārt kultūras nama darbiniece Mārīte Meļķe atceras, ka reiz pēc rāpuļu izstādes uz kultūras nama palodzes atrada beigtu čūsku.
Mārītes atmiņas saistās ar 90. gadu sākumu, kad viņa šeit sāka strādāt. Amati ir mainījušies, bet sajūta, ka tā ir viņas īstā vieta, nemainās jau gadiem ilgi. Mārītei ir gandarījums, ka valcēnieši arvien vairāk apmeklē kultūras pasākumus, kā arī paši iesaistās pašdarbības kolektīvos. Jau 19. sezonu darbojas dziesmu draugu kopa “Nāburgi”, kuras dalībnieki jau kļuvuši kā viena ģimene. Tieši šis kolektīvs Mārītei saistās ar jautriem notikumiem. Pirms vairākiem gadiem uzstājoties Kārķu pagasta tautas namā, Mārītei nolūzis astoņus centimetrus augsts “laķeņu” papēdis. Tas esot bijis gana smieklīgi.
Viņa atceras, ka jaunībā braukusi līdzi diskotēkas puišiem. Viņi pārvietojušies ar šausmīgi vecu padomju laikā ražotu autobusu, kuram regulāri pārkarsis motors. Valcēnieši devušies spēlēt diskotēku Igaunijā, bet atkal autobusam motors saņiķojies. Puišiem nācies vākt sniegu un likt uz motora.
Pašlaik Mārītes ikdiena vairāk saistās ar bērniem, jo viņa ir bērnu kolektīvu vadītāja. Gandrīz katru mēģinājumu notiekot kādi smieklīgi atgadījumi, jo bērni bez tiem nemaz nevarot iztikt.
Pašiem sava puķu feja
Lai cilvēki uzzinātu par kultūras nama aktivitātēm, rūpējas māksliniece Maija Kaimiņa. Viņa atzīst, ka ir no nerunātāju un klusētāju sugas, tāpēc kādu atgadījumu būšot sarežģīti izstāstīt. Maijas kabinets atrodas pašā kultūras nama augstākajā stāvā ar pusovālas formas logu. Telpa ir gaiša un mājīga, jo visur ir istabas puķes un augi. Maija atzīst, ka pie viņas kolēģi nesot tās puķes, kuras citās telpās negrib augt un nīkuļo. Gribot negribot, viņa ir nokļuvusi labās puķu fejas lomā. Maija ir tas cilvēks, kura pārziņā ir pasākumu noformējums un afišas. Māksliniece atzīst, ka afišu radīšanas process, mainoties tehniskajām iespējām, ir kļuvis modernāks. Maija sadarbojas ar tipogrāfiju “Adverts” Rīgā, kur top nozīmīgāko pasākumu afišas. Pašlaik viņa strādā pie operas svētku koncerta afišas. Idejiski lieliska un krāšņa afiša izdevusies jubilejas pasākumam. Maija ir no tiem cilvēkiem, kuri mēdz mācīties no neveiksmēm un kļūdām. Viņa nekautrējas parādīt, viņasprāt, neizdevušos šāgada Kultūras nedēļas afišu. Datorā izstrādātais makets izskatījies daudz labāk nekā tipogrāfijā iespiestās afišas. Tomēr Maija nenokar degunu un turpina izglītoties, lai potenciālajiem pasākuma apmeklētājiem par pasākumu rastos labs iespaids ,jau uzlūkojot afišu.
