Pati neesmu redzējusi, bet kaimiņiene gan – ap pulksten pusastoņiem rītā viens esot gulējis upes malā.
“Pati neesmu redzējusi, bet kaimiņiene gan – ap pulksten pusastoņiem rītā viens esot gulējis upes malā. Laikam bija pārstrādājies,” pensionāre Vilija Kļaviņa to saka par nelegālajiem celtniekiem, kuri rosās aizsargājamā Rauzas dabas liegumā Palsmanes pagastā.
Netālu no viņas mājām “Rauzas Bērziņiem” bebri uz Rauzas upes neatlaidīgi būvē aizsprostus un mājokļus. Tiklīdz cilvēki vienu dambi izjauc, tā baļķi parādās citā vietā.
“Zemju īpašnieki Rauzas un Šepkas upju krastos neko nevar darīt bez vides reģionālās pārvaldes atļaujas dabas lieguma dēļ, bet upēs mītošajiem bebriem viss ir atļauts, tikai nav zināms – ar projektu vai bez,” joko V. Kļaviņa, bet nopietni piebilst, ka viņai tas rada problēmas.
Bebru dambis Rauzas upē starp “Cīruļu” un “Rauzas Bērziņu” mājām atrodas netālu no caurtekas, kura no četriem galvenajiem vaļējiem novadgrāvjiem novada ūdeni upē. Uzpludinātā dambja dēļ ūdens plūst atpakaļ caurtekā, tiek aizsprostotas meliorācijas drenas un ir gadījumi, kad piemājas lauki slīkst ūdenī. “Rauzas Bērziņu” māju saimniecei galvenokārt ir bail no tā, ka var applūst iebraucamais ceļš un viņa netiks vai nu laukā no mājas, vai nevarēs iekļūt savā sētā.
“Kuram šāds bebru dambis ir jālikvidē – zemes īpašniekiem vai medniekiem? Kaitējums tiek nodarīts blakus esošai zemei, jo drenas nenovada ūdeni,” taujā pensionāre. Līdz šim viņa pati cīnījusies, ārdot bebru būves ar ķeksi vai grābekli. Aizvadītās nedēļas nogalē vienu dambi līdz pusei nojauca Palsmanes mednieku kolektīvs. Tagad grauzēji savai ziemas migai nolūkojuši citu vietu, arī netālu no caurtekas.
Valsts meža dienesta Smiltenes mežniecības mežzine Daira Antona “Ziemeļlatvijai” skaidro, ka zemes īpašniekiem cīnīties ar bebriem palīdz vietējie mednieku kolektīvi, ja vien īpašnieks ar viņiem ir noslēdzis medību platību nomas līgumu. Taču tādā gadījumā līgums ir jānoformē pareizi, iekļaujot tajā attiecīgu punktu. Konsultācijas var saņemt mežniecībā. Ja līguma nav, tad bebri jānīdē pašam saimniekam.
Mežzine atzīst, ka Rauzas apkārtne ir bebru īpaši iecienīta. Taču pēdējā laikā grauzēji tur tiek pastiprināti iznīcināti saistībā ar Rauzas un Šepkas dabas liegumiem, kuri izveidoti, lai no izzušanas glābtu atsevišķas upju gliemeņu sugas. Gliemenēm nepieciešamo vidi būtiski izmaina arī bebru uzpludinājumi, liedzot tekošu ūdeni. Tāpēc Latvijas Malakologu biedrība lūdz mednieku kolektīvu palīdzību un iespēju robežās atbalsta bebru medības.
“Svētdien pat nebijām kolektīvajās medībās uz stirnām, mežacūkām un citiem zvēriem, bet strādājām, likvidējot bebru dambjus,” saka sabiedriskas organizācijas mednieku kluba “Palsmane” vadītājs Jānis Pērle, vakar sazvanīts tieši tajā brīdī, kad devās nojaukt grauzēju būvētos aizsprostus savā īpašumā. Viņš skaidro, ka “Rauzas Bērziņi” nav noslēguši līgumu ar vietējo mednieku klubu, bet tas esot iespējams.
Nav tā, ka Palsmanes mednieki aizmirst par bebriem. Organizācijai ir līgums ar Malakologu biedrību par grauzēju izķeršanu Rauzas un Šepkas apvidū, un mednieki strādā. Taču J. Pērle atzīst, ka bebru medības ir process, kas prasa laiku un darbu. Viņš domā, ka valstij vajadzētu to veicināt, piemēram, maksājot medniekiem prēmijas par bebru atšaušanu. “Valsts ielaidusi visu šo lietu, jo bebru skaitu vajadzēja sākt ierobežot jau sākumā. Vajadzētu vismaz tagad mēģināt kaut ko darīt, jo pašlaik lietas labā nenotiek absolūti nekas,” uzskata mednieks.
Bebru populāciju Latvijā sāka atjaunot aizvadītā gadsimta 20. gadu nogalē, ievedot viņus no Norvēģijas un Baltkrievijas. Vietējos bebrus Latvijā iznīcināja 19. gadsimta beigās kažokādas dēļ. Ir saglabājušās ziņas, ka pēdējais bebrs tolaik Latvijā tika nomedīts ap 1873. gadu Rauzas upītē pie Smiltenes.
