Nupat no starptautiskas suņu izstādes Tallinā atgriezās Koopu ģimene, kuras ņūfaundlendietis Barons kļuva par uzvarētāju.
Nupat no starptautiskas suņu izstādes Tallinā atgriezās Koopu ģimene, kuras ņūfaundlendietis Barons kļuva par uzvarētāju. Tā bija jau otrā izstāde, kurā šis suns izcīnīja balvas.
Tallinā notikusī bija tieši ņūfaundlendiešu jeb, kā viņus saīsināti sauc, ņufu izstāde, kurā piedalījās suņi no astoņām valstīm. “Kā uzsvēra speciālisti, Barona uzvara ir nozīmīgs sasniegums visas Latvijas mērogā. No Valkas sacensībās piedalījās arī Intas Laganovskas un Gunta Bašķa suņi. Baronam izstādē bija jāsacenšas ar konkurentiem no Šveices un Dānijas suņu audzētavām. Abu īpašnieki ir igauņi. Barons bija pārāks par saviem konkurentiem. Galvenā tiesnese bija dāniete, turklāt ļoti stingra un godīga, nedodot nekādas atlaides Ziemeļvalstīs izaugušajiem ņufiem,” stāsta Ineta Koopa.
Prezidenta aplausi vērtīgāki par uzvaru
Kad Barons bija uzvarējis sāncenšus, viņam vajadzēja sacensties ar uzvarētāju kucīti. Tā bija G. Bašķa Baby Bella. Pēc uzvaras pār viņu Baronu izvirzīja piedalīties izstādes labāko suņu šovā. “Kad Barons uzvarēja šajā šovā, Somijas kluba prezidents piecēlās kājās un aplaudēja. Kā sacīja Valmieras suņu kluba prezidente Ingūna Tihomirova, šis žests ir nozīmīgāks apbalvojums nekā pirmā vieta izstādē,” priecājas Ineta un lepojas ar savu mīluli. Somija ir lielākā ņufu audzētāju valsts Eiropā. Skates pēdējā iznācienā dāņu tiesnese rūpīgi pētīja Barona muguras spalvu. Viņa nekad nebija redzējusi ņufu šokolādes krāsā un pieļāva, ka suns varētu būt krāsots. Parasti ņufi ir melnā vai bronzas krāsā. Suņa novērtējuma protokolā ir minēts, ka Baronam ir perspektīva krāsa un lieliski pārējie dotumi. Barona tēva Gremlina saimnieks Andrejs Velžinskis no Polijas ļoti priecājās par kucēna izvirzīšanos līderos jau pēc pirmā iznāciena.
Ar suņa iegādi Koopu ģimenei bijis interesanti. “Kad I. Laganovskas ņufam piedzima mazuļi, viņa tūdaļ mums piezvanīja un pasacīja, ka vienam jāpaliek mūsu ģimenē, turklāt viņa to pateica tādā tonī, ka iebilst nevarējām. Viņa pati bija noskatījusi kucēnu, kurš paredzēts mums. Inta zināja, ka man patīk lieli suņi. Kad aizbraucām apskatīt, Inta lika dēlam Robertam pasacīt, kurš suns piederēs mums. Roberts uzminēja nekļūdīgi. Tas bija Barons,” smaida Ineta.
Otrdienas ir suņu dienas
Iepazīšanās ar suni notika pagājušā gada 11. jūlijā. Koopi Intai ir ļoti pateicīgi ne tikai par kucēnu, bet arī par palīdzību suņa kopšanā, kas turpinās joprojām. Gandrīz katru otrdienu mājās pie I. Laganovskas no Valmieras ierodas I. Tihomirova un suņus izķemmē, apgriež tiem nagus, iztīra ausis un izdara visu pārējo, lai viņi justos nevainojami un izskatītos lieliski. Bez šīm procedūrām Barons neizskatītos tik labi, kā tas ir pašlaik. Otrdienas ir suņu dienas, jo Valkas pagasta “Pērkonos” speciāliste sakopj arī Gunta Bašķa Baby Bellu un mājas saimnieces trīs ņufus. Interesanti, ka Barons ļoti labprāt pacieš šo procedūru, kas ilgst apmēram trīs stundas. Lai suns nebūtu jāmazgā, ir speciāls elektropūtējs, kas izpūš no vilnas visas smiltis, putekļus un citus netīrumus.
Baronam jau ir iegādāta speciālā slīcēju glābšanas veste, un pavasarī sunim pie tās būs jāpierod. Kā zināms, šīs šķirnes suņi ir profesionāli slīcēju glābēji. Trīs mēnešu vecumā Koopi savu suni mācīja peldēt, bet viņš to darīja nelabprāt. Tūlīt pēc tam ņufs sāka peldēt pats, to iesāka slepeni kopā ar māsām.
Emocionālais guvums atsver neērtības
Latvijā klubos ir registrēti 50 ņufi. Pavisam varētu būt pat līdz 150. Interesanti, ka brūnie šīs sugas suņi ir tikai seši. Viens no viņiem ir Barons. Arī viņa brālis un māsa ir brūni.
Pieredzes šķirnes suņu kopšanā Koopu ģimenē līdz šim nav bijis. Ineta atzīst, ka zināšanas par šo šķirni uzkrāj pamazām un tas prasa ļoti daudz darba.
“Suņu audzētāji ir īpaša tauta. Varu vienīgi brīnīties, redzot vienuviet tik daudz labestīgu cilvēku. Suni uz izstādi pavada visa ģimene. Mūsu Barona krustmāte ir Gundega Ukre. Viņa ir bijusi abās izstādēs. Iespējams, Gundegas klātbūtne veicina suņa panākumus. Tā bija arī izstādē Ozolniekos,” stāsta Ineta. Viņa un vīrs Māris par ģimenes mīluli Baronu var stāstīt ļoti daudz. Protams, suņa uzturēšana nav lēts prieks, jo viss ir jādara tā, kā jābūt. Nedrīkst būt nekādu atlaižu nevienā aspektā — sunim jāēd tikai sabalansēta profesionālā pārtika, saimniekiem jārūpējas par viņa fizisko sagatavotību —, tomēr emocionālais ieguvums atsver visas neērtības.
