Šogad aprit 15 gadu, kopš Latvijas vēsturē uz visiem laikiem tika ierakstīts latviešu tautas Atmodas spilgtākais vienotības apliecinājums — barikāžu laiks.
Šogad aprit 15 gadu, kopš Latvijas vēsturē uz visiem laikiem tika ierakstīts latviešu tautas Atmodas spilgtākais vienotības apliecinājums — barikāžu laiks.
1991. gada janvārī Latvijai draudēja neatkarības zaudēšana. Lai nosargātu tikko atgūto brīvību, uz Rīgu devās tūkstošiem mūsu valsts novadu iedzīvotāju, kuri galvaspilsētas ielās cēla barikādes un bez ieročiem bija gatavi stāties pretim iespējamo agresoru uzbrukumam.
Kopš barikāžu laika līdz mūsdienām publicēti daudzi materiāli, kuros vēsturnieki un politiķi analizējuši toreizējos notikumus un izteikuši savus viedokļus, vai jaunizveidotajai brīvvalstij bija gaidāms reāls PSRS militāristu uzbrukums vai arī aicinājums aizstāvēt Rīgu bijusi vien viltus trauksme. Omoniešu ārdīšanās un barikāžu dienās nošautie cilvēki liek domāt, ka interfrontisti un PSKP funkcionāri Latvijā nekavētos, ja būtu izdevība ātri atgūt zaudētās varas pozīcijas. Pēc manām domām, 1991. gada janvāra beigās Rīgā ieradās un ielas un valsts iestādes ar saviem augumiem nobloķēja tik daudz Latvijas iedzīvotāju, ka pat PSRS varas struktūru ēnu kardināliem bailēs no pasaules nosodījuma nevērās mute, lai pavēlētu rīkot tik lielu asinspirti. Par to jāpateicas tiem, kuri, nezinot, vai atgriezīsies no galvaspilsētas, atstāja ģimenes, darbu un devās uz barikādēm.
Daudzi cilvēki uz barikādēm aizsargāt Latvijas brīvību aizbrauca arī no Valkas. Valcēniešiem bija uzdots piedalīties starptautiskās telefonu centrāles apsargāšanā. Šodien saruna ar dažiem no viņiem.
