Latvija it īpaši pārsteidza Palsmanes pamatskolas spāņu draugus, skolotājus no Kanāriju salas Tenerifes.
Latvija it īpaši pārsteidza Palsmanes pamatskolas spāņu draugus, skolotājus no Kanāriju salas Tenerifes.
Spāņi par eksotiskiem atzina visus redzētos kokus. Kaut kas īpašs viņiem bija Latvijas vardes. Ar lielu prieku tika fotografēts bērzs, no kura kāds tecināja sulu. Pastaigājoties spāņu skolas direktors lasīja akmeņus un lika kabatās.
Uzzinās, kā aug banānkoks
Viesojoties Latvijā, spāņi pirmo reizi bija tik tālu Ziemeļeiropā, toties kolēģiem no Nīderlandes un Norvēģijas lielu pārsteigumu nebija, jo daba viņu zemēs un Latvijā nav tik atšķirīga. Tiesa, visi secināja, pavasaris Latvijā esot aizkavējies, jo daba esot pelēka.
Spāņi, norvēģi un nīderlandieši, pēc profesijas skolu direktori un pedagogi, nesen viesojās Palsmanes pamatskolā, jo kopā ar palsmaniešiem iesaistījušies Eiropas Savienības izglītības programmas “Comenius” projektā “Balsis no jūras”. Projekts jau trešo gadu vieno vairākas Eiropas valstis jūru krastos. Vēl tajā piedalās itāļi, taču viņi uz Latviju neatbrauca.
“Esam ļoti apmierināti. Ciemiņi atveda daudz jaunu materiālu par savu zemju faunu un floru, ko tagad ģeogrāfijas, bioloģijas un citās stundās rādīsim saviem skolēniem. Piemēram, viņi uzzinās, kā aug banānkoks,” pēc ārzemju viesu uzņemšanas stāsta Palsmanes pamatskolas direktore Dace Pērle.
Tas arī ir projekta “Balsis no jūras” mērķis — sniegt informāciju citām valstīm par savējo. Palsmanes skolā projekta vadītāja ir angļu valodas skolotāja Tigna Podniece.
Pārsteidz disciplīna stundās
Ārzemju kolēģus Palsmanes pamatskola šopavasar uzņēma piecas dienas: izrādīja savu un citas iestādes Palsmanes pagastā, aizveda uz Ķoņu dzirnavām Valmieras rajonā, uz Cēsīm un Rīgu.
Sarunā ar “Ziemeļlatviju” ārzemju pedagogi nosauca vairākas Latvijas izglītības sistēmā pārsteidzošas lietas. Spāniete Inese Lopeza brīnās, kā latviešu mācību stundās iespējams panākt to, ka skolēni netrokšņo, sēž klusi un mierīgi. Viņu skolā Kanāriju salās tāda disciplīna neesot iespējama. Vēl ārzemniekus pārsteidz, ka 100 gadu vecā Palsmanes pamatskolas ēka ir tīra un kārtīga, tās sienas nav apzīmētas un nekas nav salauzts.
“Skolā bija ļoti laba gaisotne. Bērni bija ļoti jauki,” secina ar uzņemšanu apmierinātā Norvēģijas pilsētas Lillehammeres skolas direktore Bodila Alvera Moena.
Ārzemju pedagogi ievēroja arī atšķirības izglītības sistēmās, piemēram, to, ka Latvijā pedagogi vairāk strādā pēc stundām un paši domā, kā estētiskāk noformēt skolas telpas. Ārzemnieki stāsta, ka Latvijā guvuši labas idejas vizuālajā mākslā un rokdarbos, it īpaši no skolotājas Initas Seņkas un viņas audzēkņu darba. Redzēto ciemiņi gan fotografēja, gan pārzīmēja. Vēl palsmanieši rādīja skolas projektu nedēļā tapušos darbus.
Draudzība pārsniedz projekta rāmjus
Toties skolu internāti ārzemju pedagogiem nav pieņemami. Viņi nesaprot, kāpēc bērni gandrīz visu nedēļu vakaros neatrodas mājās kopā ar ģimeni, bet mitinās internātā.
Sarunas noslēgumā spāņi steidz pateikt, ka viņiem garšo Latvijā baudītie kartupeļi un viņi ir sajūsmināti par latviešu ēdieniem un to pasniegšanas mākslu.
Nākamo reizi projekta “Balsis no jūras” sadarbības partneri tiksies rudenī Nīderlandē, kur visus uzņems Groningenas pamatskola. Projekta noslēgums būs nākamā gada maijā Norvēģijā.
D. Pērle atzīst, ka draudzība starp skolām jau pārsniegusi projekta rāmjus. It īpaši tuvi draugi palsmaniešiem ir Groningenas skolā Nīderlandē. Kopā ar šīs skolas direktoru Ediju Buisman jau noslēgta mutiska vienošanās par to, ka 2007. gada jūnijā Palsmanē viesosies Groningenas skolēnu grupa.
