Smilteniete Ināra Cera katru dienu pa savas mājas logu redz lielu, nokaltušu bērzu Jāņkalna nogāzē, ielas otrā pusē. Viņa nevar vienaldzīgi noskatīties uz koku, jo baidās par iespējamu nelaimi. Sievietes informāciju vietējās amatpersonas pagaidām atstājušas bez ievērības.
Blakus Jāņkalna nogāzei, kurā aug nokaltušais bērzs, atrodas ietve. Pa to uz Trīs pakalnu pamatskolu dodas bērni. Uz bērnudārzu mazuļus ved vecāki. Noslogota ir arī Jāņkalnam piegulošā iela. “Pirms pulksten astoņiem ielai pāri nevar tikt – mašīna pie mašīnas. Koks vienalga uz kā var uzkrist,” raizējas I. Cera. Pirms pāris dienām bērzam esot nolūzis kārtējais lielais zars. Jau šopavasar I. Cera pastāstīja par bīstamo, satrupējušo bērzu vietējās pašvaldības speciālistam Uldim Rudzītim un pilsētas pašvaldības uzņēmuma “Namu un komunālo uzņēmumu pārvalde” (NKUP) vadītājam Raitim Melderim, aicinot koku nozāģēt. Nesen sieviete informēja arī NKUP ainavu tehniķi Baibu Rubeni. Pretī viņa dzirdējusi tikai solījumus un atrunas.“Nevienam nav nekādas intereses. Uzskatu, ka tā ir pilsētas vadības nolaidība. Spēcīgāku vēju koks var neizturēt un uzkrist virsū cilvēkam vai mašīnai,” uztraucas sieviete.I. Cera arī nesaprot, kāpēc nokaltušo bērzu neviens neredzēja jau pagājušajā gadā, kad Jāņkalnā zāģēja citus kokus. Smiltenes novada domes ainavu arhitekte Laima Šmite-Ūdre informē, ka konkrētais bērzs Jāņkalnā ir iekļauts pilsētā zāģējamo koku sarakstā. Taču darbu šajā gadījumā sarežģī koka atrašanās vieta un bīstamie zāģēšanas apstākļi, ņemot vērā, cik ļoti bērzs satrupējis. “Šoruden pilsētā nokaltušos, bīstamos kokus namu pārvalde zāģēja, izmantojot pacēlāju, vietās, kur kokiem varēja piekļūt. Uzdošu namu pārvaldei noskaidrot darbu veikšanas tehnoloģiju Jāņkalnā un atrisināt problēmu ar nokaltušo bērzu. Darbam arī jāatrod finansējums pašvaldības budžetā,” skaidro L. Šmite-Ūdre.Ainavu arhitekte piebilst, ka Smiltenē arī citviet aug bīstami, nokaltuši koki, kuriem grūti piekļūt.
