Natālija Gucaļenko, strādā šūšanas fabrikā:
– Nezinu gan. Es tiem nepievēršu uzmanību.
Aneta Staņa, strādā kokapstrādes uzņēmumā:
– Agrāk putnus baidīja ar šāvieniem, lai tie nemāktos virsū. Manu darbavietu bija apsēduši baloži. Katru dienu dzirdu, kā kovārņi ķērc pie Merķeļa ielas 13. nama pagalma kokos. Putni ir apsēduši pilsētu, tas tiesa.
Mārīte Magone, pensionāre:
– Kovārņi dzīvo arī Rūjienas ielas mikrorajonā. Sēžot pie datora, pa logu redzu, kā putni trako. Man visvairāk no tiem bail dārzā, jo viņi zog zemenes. Man pat ir uzbrukuši. Man tiešām nav priekšlikumu, ko darīt ar kovārņiem. Viņiem ir jādzīvo, gan jau putni kaut ko labu arī dara.
