Inese Johansone, mūziķe: – Esmu parasti pa vasaru Latvijā, bet uz Rīgu nesanāks aizbraukt, tāpēc skatīšos pa televizoru. Dziesmu un deju svētki mūsu tautai ir ļoti svarīgi, jo bērniem jāiemāca šī kultūra un tradīcijas. Man tuvāki ir dziedātāji, jo ilgus gadus pati esmu dziedājusi korī “Kamēr”.
Māra Zelmene, pensionāre: – Noteikti. Pa televizoru. Vēlme sekot līdzi ir tāpēc, ka manā dzīvē bijis ļoti daudz šo svētku, kas saistīti ar skolniekiem. Kamēr aktīvi strādāju par mūzikas skolotāju, tikmēr arī visos dziesmu svētkos piedalījos. Tā ir daļa no manas dzīves.
Aiga Vērzemniece, strādā “Smiltenes pienā”: – Nesanāk tik daudz laika, lai varētu visu laiku sēdēt pie televizora un skatīties. Iespējams, kādu lielo koncertu noskatīšos, jo tie ir skaisti. Labāk patīk dejotāji, jo pati agrāk esmu dejojusi tautiskajās dejās.
Velga Gailīte, pensionāre: – Esmu jau Smiltenē, nevis Rīgā. Bet pa televizoru, protams, paskatīšos. Tradīcijas taču nedrīkst aizmirst. Kādreiz esmu svētku koncertus vērojusi klātienē. Tad, protams, emocijas ir spēcīgākas
