Ņina Lūse, pensionāre:
– Vislabāk atceros sporta skolotāju, jo prata ar bērniem apieties, rīkoja visādas ekskursijas un spēles. Mācījos Ogres rajonā.
Raimonds Dūmiņš, futbola treneris:
– Pamatskolā klases audzinātāja un latviešu valodas skolotāja Āboltiņa. Viņa bija pati labākā, piemīlīga, nepārmeta mums nevienam, tajā pašā laikā nevienu nesaudzēja un bija stingra. Joprojām satieku uz ielas un sveicināmies.
Imants Averāts, seniors:
– Skolu esmu beidzis Rīgā, atmiņā palikusi klases audzinātāja. Viņa bija saprotošs cilvēks, prata to mazo ķiparu uzklausīt un vienmēr atbildēt. Diemžēl bija tādi skolotāji, kas savus pienākumus veica formāli.
