Tamāra Pukinska, pensionāre:
– Es atbalstu, jo ļoti daudz cilvēkiem vajag palīdzību. Mani neuzrunā reklāmas televīzijā, bet gan mana sirdsbalss. Es palīdzu arī privāti. Latvieši ir atsaucīga tauta un palīdz arī kaimiņiem, kaut gan pašiem arī neklājas viegli.
Zigrīda, pensionāre:
– Es atbalstītu, bet ne tādā veidā, kā tas notiek pie mums. Naudu savāc, bet mēs – ziedotāji – nemaz nezinām, kur tā tiek izlietota. Šī iemesla dēļ neatbalstu. Man nav uzticības ne valdībai, ne naudas savācējiem. Ja sākšu ziedot pa labi un pa kreisi, no pensijas nekas pāri nepaliks.
Sarmīte, pensionāre:
– Tas ir atkarībā no tā, kādai labdarībai lūdz ziedojumu. Reizēm domāju, vai tiešām valstī nav naudas, ko piešķirt slimajiem bērniem? Vienmēr tikai tautu lūdz palīgā. Es slimoju, bet nevienam neko nelūdzu. Pati tieku galā, reizēm palīdz brālis un dēls.
