Aiga Ozola, galvenā grāmatvede:
– Ir gadījies. Man tādi piedāvājumi nepatīk. Piedāvā preces, kuras man nevajag. Nesen piedāvāja alvejas zeķes – īsās, pusgarās. Vairākas reizes ir piedāvātas rotaslietas. Vienu reizi iegādājos vitamīnus ar atlaides cenu, bet pēc tam zvanīja atkal, gandrīz netiku vaļā. Kur atrod tālruņa numurus, nezinu.
Ināra, pensionāre:
– Jā, bet es vairs neko neiegādājos. Ja es gribu kaut ko pirkt, tad gribu redzēt preci, nevis tikai tad, kad tā jau atsūtīta. Bija gadījums, kad man atsūtīja gultas veļu, bet izmērs neatbilda tam, kādu pasūtīju, piemēram, palagi bija par garu, bet rēķinā ir uzrakstīts pareizs izmērs. Samainīt vairs nevarēju.
Renārs Kārkliņš, zemnieks:
– Reti. Pirms kāda laika piedāvāja iegādāties medikamentus. Es nekad ar tādiem pārdevējiem neielaižos. Man nepatīk tādas lietas, jo ir jāzina, ko pērku.
