Mareks Cibuļskis, valcēnietis:
– Man nav dārza, tādēļ par to nedomāju. Es gaidu citu nodarbošanos. Tad, kad pavasara saule sāk pa īstam sildīt, varu sportot ārā. Ja labs laiks, labprāt dodos arī dabā un cepu uz ugunskura gaļu.
Irēna Spečene, valcēniete:
– Jā, noteikti gaidu, turklāt ar lielu nepacietību, jo šogad pavasaris kavējas un visu nāksies darīt vēlāk. Audzēšu sīpolus, burkānus un citus dārzeņus. Man ir divi dārzi lauku mājās Kārķos un Grundzālē, tā ka darba netrūks. Lai tikai ātrāk varētu sākt.
Ausma, valcēniete:
– Protams, ka gaidu. Esmu pamatīgi nogaidījusies to brīdi, kad varēšu doties dārzā. Sniegs tik lēni kūst. Dārzā man augs kartupeļi, burkāni un daudz kas cits. Dārzu uzturu savam priekam, jo vajag, ar ko nodarboties.
Aina, valcēniete:
– Gaidu gan. Ātrāk gribu sajust rokās zemi. Ik gadu audzēju tomātus, gurķus, zemenes. Pati jūtos labi, kad varu pastrādāt dārzā. Šis darbs man dod jaunu enerģiju.
