Audris, skolnieks:- Šķiet, ka esmu bijis. Nezinu, vai tā ir laime, taču prieka brīžu bijis daudz. Tādu īstu nelaimju nemaz neatminos piedzīvojis.
Diāna, strādā invalīdu biedrībā:- Protams. Kādos apstākļos un par ko, to gan neatceros. Dzīvē jātiecas pēc prieka. Nevajag domāt tikai sliktas domas. Man bieži ir gadījušies priecīgi mirkļi.
Inga, pārdevēja:- Droši vien, ka bērnībā. Tajā vecumā vispār nav nekādu bēdu, dzīve rit bez rūpēm.
Nikolajs, pensionārs:- Es nezinu, vai esmu vai neesmu bijis laimīgs. Cilvēkam jau neko daudz nevajag. Lai ir siltums un lai būtu paēdis.
