Līga Jauntēva, strādā skolā:
– Jā. Tas ļoti uzlādē pozitīvi. Strādāju par dežuranti Smiltenes vidusskolā un saku paldies bērniem un bērnu vecākiem. Bērniem paldies par to, ka viņi kaut ko atnes, noliek vai durvis aizver. Vecāki arī bieži nāk uz skolu. Viņiem ir vajadzības, un arī man – pie viņiem.
Oļģerts Ciguzis, pensionārs:
– Ir jau kam. Saku paldies meitām, mazmeitām un mazdēliem, kuri mani, veco, atceras un piezvana pa telefonu. Man arī saka paldies, kad es, pensionārs, kādu dāvanu iedāvinu. Jauka sajūta sakot paldies.
Aleksis Brālītis, skolnieks:
– Jā. Skolā saku paldies, piemēram, bufetē, kad iedod pusdienas. Mājās vecākiem un omei, kad viņi atnes kaut ko garšīgu. Man arī droši vien saka paldies, tikai neievēroju, piemēram, kad klasē izpalīdzu, aizdodu pildspalvu. Paldies vajadzētu teikt biežāk. Tas droši vien kādam siltina sirdi.
