Rasma Kurlava, pensionāre:
– Vakaros, kad tumšs, tad prasu, bet dienā gan neprasu. Televīzijā jau stāsta par krāpniekiem, bet domāju, ka ar mani nekas slikts nenotiks.
Tatjana Artamonova, strādā gaļas kombinātā:
– Neprasu. Dzīvoju Valgā, pie mājas ārdurvīm ir ierīkots domofons. Savai kaimiņienei, kura ir jau cienījamos gados, gan mācu, ka pirms durvju atvēršanas jāpaskatās durvju actiņā un obligāti jāprasa, kas tur ir.
Alfons Putniņš, pensionārs:
– Nekad. Ko tur prasīs, pašu cilvēki vien ir. Reizēm jau atnāk svešinieki, sevišķi ticīgie. Kā nāk iekšā, tā uzreiz bāž priekšā tos savus bukletus. Tie nav manas ticības cilvēki, tāpēc sarunās neielaižos.
