Mārcis Bārdiņš, pārcēlies uz Lielbritāniju:
– Pēc manām domām, Lielā talka ir noderīga akcija, kuras laikā cilvēki spēj domāt par savas valsts, pilsētas tīrību. Bet tīrība ir kādu laiku pēc talkas, vēlāk, ejot pa pilsētas ielām, var manīt, ka cilvēki atkal ir aizmirsuši par tādu talku. Atkal var redzēt atkritumus mētājamies zemē. Manuprāt, Lielo talku vajadzētu rīkot divas līdz trīs reizes gadā – pavasarī, vasarā un rudenī. Tādējādi parādot cilvēkiem, ka arī ikdienas gaitās vajag domāt par apkārtējās vides tīrību.
Iluta Medne, “Emmaus Nannter” projektu vadītāja Francijā:
– Ļoti atbalstu šo ideju, un tā ir labākā tradīcija, ko esmu mantojusi. Galvenais, bērnos to ieaudzināt. Kad vienreiz dabūs salasīt tos mēslus, tad cilvēks nākamajā reizē padomās, vai mēslot. Bērnībā vienmēr piedalījos talkās. Francijā tas notiek tikai uz pašu iniciatīvu. Mūsu pilsētā bieži notiek sakopšanas talkas. Pati vairs nepiedalos, bet bērni gan, jo īpaši Dāvis.
