Daina Stakovska, pensionāre no Variņiem:
– Līgo un Jāņu diena, bet Lieldienas arī nav peļamas. Mums meitu sauc Līga, un vienmēr šie svētki mūsu ģimenē bijuši lielā godā. Apzināti meitai likām tik latvisku vārdu. Svinam gan vārdadienu, gan Līgo dienu – viss kopā. Agrāk, kad bijām jaunāki, tad svētki vairāk bija publiskāki, tagad vairāk mājas kārtībā, visi savējie sabrauc.
Līvija Tillere, pensionāre:
– Grūti saprast, kuri mīļākie, bet svētkus atzīmējam. Pašam vajag būt tādam priecīgam, tad visi svētki būs labi. Vislabākie svētki ir tie, uz kuriem sabrauc visi bērni un mazbērni. Tas notiek uz Jāņiem, vedeklai dzimšanas diena ir 24. jūnijā un mazdēlam vārdadiena. Vēl kuplā skaitā radi sapulcējas uz kapusvētkiem, tad atbrauc pat vistālākie.
Pēteris Stapulonis, pensionārs:
– Grūti pateikt, visus svinam daudzmaz. Lieldienas arī svinam kopā ar mazbērniem. Pats esmu no Cēsīm, radi turpat apkārt dzīvo. Man ir liela māja. Uz Lieldienām galvenais, lai zaķis dārzā saslēpj olas un mazbērni var skriet un meklēt. Tad pārņem liels prieks.
