Svetlana Maļceva, pensionāre:- Skolā es sāku iet Rēzeknē. Visi bija ģērbušies skaistās formās. Visvairāk atceros to, ka man bija liels prieks, ka beidzot varēšu sākt mācīties. Man jau vecākā māsa gāja skolā. To, kādi man bija ziedi, neatceros, taču tie noteikti bija no mūsu pašu dārza.
Dace Pūce, mājsaimniece:- Mani veda mamma uz kultūras namu Valkā. Tur bija 12. klases audzēkņi, kuri mūs, pirmklasniekus, gaidīja. Jutu lielu neziņu, kā turpmāk pavērsīsies mana dzīve, vai tikšu ar visu uzdoto galā. Mugurā man bija melni svārciņi un balta blūzīte.
Valentīna, pensionāre:- Jā, protams, atceros. Man bija liels uztraukums. Toreiz mums vajadzēja iet uz skolu formās. Kādus ziedus biju paņēmusi, tagad neatminos.
Lonija Zute, pensionāre:- Tā bija Blomes skola. Puķu mums toreiz nebija, visi bija nabadzīgi. Mani bija atveduši no Krievijas un pirms skolas lasīju piena grāmatiņas un vēl visu, ko varēju dabūt, lai iemācītos latviešu valodu.
