Inga Lazdiņa, Grundzāles kultūras nama vadītāja:
– Man ir 15 litru ietilpības grozs, ko pirms dažām dienām pusstundas laikā pielasīju ar baravikām. Parasti mājās bez trijiem pilniem traukiem no sēņu lasīšanas neatgriežos. Braucu uz Vidagas puses mežiem, bet man nāk ziņas, ka šogad visās Latvijas malās ir baravikas. Vēl lasu čigānenes, priežu beciņas, smiltenes, dižsardzenes. Ieguvums ir tas, ka pavadu vairāk laika svaigā gaisā. Mājās sēnes šķiroju pa katliem, marinēju savā sulā. Sēnes lasu kopš bērnības, esmu vāja pret šo gadalaiku, nevaru rimties līdz pirmajām salnām.
Aldis Lapiņš, orientierists:
– Orientējoties redzu daudz sēņu, bet nav tādas vaļas lasīt, jo ir jāskrien. Šonedēļ pēc “Azimuta” Gaujienas pusē, ņemot nost kontrolpunktus mežā, salasīju piecas kastes ar sēnēm. Pamatā baravikas un apšubekas. Tik neticami daudz sēņu, to šogad atzīst arī citi. Aizvedu meitām, arī pašiem palika, esam lieli sēņu ēdāji, tāpēc daļu sagatavojam ziemai. Bet salasīju ne tikai sēnes, bet arī trīs ērces.
