Sergejs Biļiks, bezdarbnieks:- Kā visu laiku – kurināt ugunskuru. Pats par sevi saprotams, ka ir jācep arī šašliks. Vainagu gan neprotu pīt. Arī sieva diemžēl to neprot.
Vizma Ķaukule, pensionāre:- Protams, ugunskura kurināšana un vakarēšana pie tā. Klāti kalti ir visās mājās, bet ugunskuru brīvā dabā jau var uzkurināt tikai vienu reizi gadā. Neiztikt arī bez vainaga. Kas tie par jāņubērniem, ja nav uzpīts kaut vai madaru vainags. Un ja ir jāiet ciemos pie Jāņa, bez vainaga noteikti nevar iztikt.
Ceronis Ozers, pensionārs:- Mans dēls ir Jānis, bet viņam Līgo vakarā jāstrādā. Esmu jau cienījamos gados, tāpēc īpaši nesvinēšu, bet teātra izrādi “Skroderdienas Silmačos” gan televīzijā noskatīšos. Tā ir mana pēdējo gadu Līgo vakara tradīcija.
Juris Paškevičs, pensionārs:- Līgo vakaru pavadīšu gultā pie televizora. Jaunībā gāju ballēties uz parku un dzēru alu, tagad vecumā jāpiebremzē.
