Juris Anitens, pensionārs: – Es pat teiktu, ka šī situācija ir stulba. Bet tāda tā ir, un naivi cerēt, ka tur kaut kas ātri mainīsies. Skaidrs, ka Latvijai jādomā, kā pašai tikt galā. Paņēmiens vienkāršs – no rīta jāceļas, jāvingro un jāiet.
Pēteris Rozītis, strādā “Smiltenes pienā”: – Nav īpaši labas. Kaut kas jau droši vien mainīsies, vienu brīdi noteikti būs sliktāk. No pircēju puses varētu cerēt, ka produkcija kļūs lētāka.
Zaiga Stīpniece, mārketinga vadītāja: – Tiek sekots līdzi visām lietām, kas notiek. Protams, ir žēl, ka viss tā ir izvērsies. Bet laikam jau dzīvojam savā pasaulē un cenšamies tik ļoti savu ikdienu neietekmēt ar tām lietām, kas notiek Krievijā.
Ilmārs Mednis, gids: – Tviterī lasīju, ka viņiem sāk parādīties tukši plaukti veikalos. Patiesībā ļoti saistīti ir igauņu, lietuviešu un latviešu zemnieki. Lietuva esot paziņojusi, ka atsauc piena iepirkumus no Latvijas un Igaunijas. Vajag tā, kā poļi, kuri uztaisīja ābolu akciju. Ja katrs polis gadā apēdīs 15 kilogramus poļu ābolu, būs segts eksports uz Krieviju. Varšavas metro katrā vagonā ir divas uzlīmes – noēd ābolu, serdi aizsūti Putinam.
