Ruta Kampe, pensionāre:
– Galvenais ir kvalitāte. Gribas, lai būtu labi, lai ir audzēts Latvijā, protams, ja cena ir atbilstoša. Ja ne, tad skatos poļu, jo reiz televizorā dzirdēju, ka no ievestajiem produktiem poļu esot vistīrākie. Es pie tā arī pieturos. Neesmu atļāvusies tagad mūsu zemenes nopirkt, bet poļu gan.
Jānis Masaļskis, uzņēmējs:
– Pērku latviešu produkciju. Pēc tirgotāja ne vienmēr var noteikt izcelsmi, drīzāk pēc paša produkta. Garšas ziņā atšķiras, latviešu ogas un augļi ir garšīgāki. Gurķīši un tomāti mums pašiem savi.
Santa Melngaile, juriste:
– Pēc skata apmēram redzu, kas ir ražotājs, vai tās ir ievestas ogas vai mūsu pašu. Noteicošais ir vizuālais, jo pēc cenas nevar pateikt. Protams, vietējie ir spiesti uzlikt uzcenojumu, jo jāmaksā par vietu un visu pārējo. Tirgū ir svarīga arī māka pārdot.
