Zigeta Vīķele, Smiltenes tehnikuma projektu vadītāja:
– Dzīvoju Blomē, un kopš seniem laikiem Līgo svētki asociējas ar 22. datumu. Savulaik kolhoza priekšsēdētājs Bērziņš netipiski iedibināja svinēšanu 22. jūnijā, tuvāk saulgriežiem, lai Jāņos katrs var atpūsties savās mājās. Šogad mums 22. jūnijā Jeberlejā ir veco spēkratu parāde – vai nu paši piedalīsimies, vai brauksim skatīties.
Dana Šaicāne, pārdevēja:
– Ar tautas svētkiem, bet mums pašiem nav iedibinātu tradīciju. Šogad atpūtīsimies Siguldā, viesu namā kopā ar draugiem, bet bez Līgo tradīcijām. Draugi aicināja. Kāpēc gan neizmantot iespēju mazliet citādi pasvinēt?
Inguna Slapjuma, bērnudārza “Pīlādzītis” audzinātāja:
– Ar Jāņu zālēm, ķimeņu sieru. Kad biju maza meitene, mana vecmāmiņa sēja ķimeņu sieru un mēs ar māsu gatavojām katra sev tādu mazu ritulīti. Un viņa vienmēr cepa karašiņu. Manas mīļākās jāņuzāles ir sarkanais āboliņš un baltās madaras. Tās arī man no bērnības ir vienmēr tuvas.
