Mazo autoostu, tai skaitā Smiltenē un Valkā esošo, nākotne šobrīd ir valdības rokās. Satiksmes ministrijai ir plāni, kā uzlabot autoostu darbības efektivitāti.
Viens no priekšlikumiem ir mainīt pašreizējo autoostu izmaksu segšanas kārtību, kad finansējums tiek piešķirts no valsts budžeta dotāciju veidā, un veidot autoostas par patstāvīgām komercstruktūrām. Ja tas neizdotos, piemēram, ja palīgā nesteigtos pašvaldības, tad pasažieri nākotnē sliktākajā gadījumā var palikt zem jumta virs galvas, gaidot autobusu.Pasažieri grib pajumtiSatiksmes ministrijas (SM) sabiedrisko attiecību speciāliste Diāna Ļaha “Ziemeļlatvijai” pauž SM viedokli, mierinot iedzīvotājus, ka Smiltenes un Valkas autoostu likvidācija netiek plānota. “Tiklīdz būs pieņemti Ministru kabineta normatīvie akti vai veiktas izmaiņas tajos, skaidrāk būs zināms arī turpmākais minēto autoostu darbības princips,” skaidro D. Ļaha.Smiltenes autoostā sastaptie pasažieri vienisprātis apgalvo, ka viņiem nav svarīgi – pirkt biļeti autoostas kasē vai autobusā, taču autoostas ēka gan ir vajadzīga. Pensionāre no Valkas Māra Laure stāsta, ka autobuss uz Valku viņai jāgaida divas stundas. Tagad, vasarā, neesot grūti pasēdēt ārā uz soliņa, bet ziemā gan vajag autoostu, kur apmesties siltumā.“Biju ciemos pie dēla, un tagad caurbraucot esmu Smiltenē. Man šeit nav ne paziņu, ne draugu, pie kuriem palikt divas stundas,” piebilst valcēniete.Valdība šomēnes konceptuāli ir atbalstījusi Satiksmes ministrijas (SM) un valsts SIA “Autotransporta direkcija” sagatavoto ziņojumu jeb virkni priekšlikumu, kā panākt autoostu efektīvāku darbu, samazinot to ekspluatācijas, uzturēšanas un iebraukšanas izmaksas. “Vairākos gadījumos autoostu pakalpojumu izmantošana ir neefektīva un nes zaudējumus, tāpēc viens no priekšlikumiem ir pārskatīt kritērijus būvēm, kurām valsts uzskata par nepieciešamu saglabāt autoostas statusu,” informē D. Ļaha.Viņa min piemēru, ka dažkārt reisu atiešanas laikā autoostas ir slēgtas, piemēram, vēlu vakaros vai agri no rīta, un tad autoosta nepilda tai paredzēto sabiedriskā transporta infrastruktūras mezgla funkciju, bet funkcionē kā vienkārša pieturvieta. Taču maksa par iebraukšanu autoostas teritorijā no pārvadātāja tiek iekasēta pilnā apmērā. “Šāda neracionāla līdzekļu izlietošana vēlāk noved pie atsevišķu reisu slēgšanas un pakalpojumu samazināšanas pasažieriem. Pašvaldības šajos gadījumos bieži uzstāj saglabāt autoostas statusu, lai gan pasažieru apmaiņu būtu iespējams veikt labiekārtotās pieturvietās,” piebilst D. Ļaha.Jālūdz palīgā pašvaldībasTāpat ziņojumā ir secināts, ka daļā autoostu pārdoto biļešu apjoms, salīdzinot ar autobusā pārdoto, ir neliels, tai skaitā arī Smiltenes autoostā.Smiltenietes Monta Piļka un Linda Ivanova gan stāsta, ka Smiltenes autoostā pietur arī caurbraucēji autobusi, uz kuriem biļetes pārdod tikai autobusā, piemēram, uz Cēsīm. Tāpēc abas jaunietes biļetes pērkot tikai autobusā. Arī “VTU Valmiera” pārvadājumu daļas vadītājs Ēriks Bujans uzsver, ka Smiltenes autoostā pietur daudzi tranzītautobusi, tāpēc autoostas kasē pārdoto biļešu skaits neatspoguļo reālo pasažieru plūsmu.Smiltenes un Valkas autoostas darbību daļēji finansē valsts, daļēji – uzņēmums SIA “VTU Valmiera”. Izstrādātos priekšlikumus valdība vēl nav apstiprinājusi, tāpēc E. Bujans šobrīd atturas prognozēt, kāds liktenis gaida mazās autoostas. “Mēs, pārvadātāji, uzskatām, ka Smiltenē un Valkā autoosta ir vajadzīga, lai cilvēkiem autobuss nebūtu jāgaida lietū un sniegā. Ja valsts vairs nedotu finansējumu autoostu izdevumu segšanai, tad būtu jālūdz palīgā pašvaldības, kas ieteikts arī Satiksmes ministrijas ziņojumā,” secina E. Bujans. SM izstrādātie priekšlikumi šovasar vēl ir jāietver Ministru kabineta grozījumu normatīvajos aktos un jāapstiprina valdībā līdz 15. septembrim.
