Nekur citur Latvijā nav tādas sabiedriskā transporta pasažieru pieturas, kā “Varicēni” Smiltenes pagastā, vietējās nozīmes valsts autoceļa Blome – Birzuļi – Palsmane malā.
Tur aizvadītās nedēļas nogalē no piektdienas līdz svētdienai no videi draudzīgiem materiāliem tika būvēta izskatā neparasta nojume ar jumtu, lai cilvēki varētu gaidīt autobusu pēc iespējas komfortablākos apstākļos.
Lai bērni nesalītu un nesaltu
Šās idejas iniciatori ir tuvējo “Lejas Varicēnu” saimnieki Līga Krūmiņa-Krīgere un Tomass Krīgers, kuru ģimenē aug trīs bērni.
Agrāk pieturā “Varicēni” bija tikai soliņš zem klajas debess. “Kad vienu rudeni un ziemu tur stāvējām gan putenī, gan lietū, nospriedām, ka vairs tā negribam. Nolēmām uzcelt mājiņu, kur mūsu bērniem un kaimiņu bērniem gaidīt skolas autobusu,” stāsta “Lejas Varicēnu” saimniece Līga Krūmiņa-Krīgere.
Paši būvētāji nojumi nodēvējuši par hobitu mājiņu, jo celtne vizuāli nedaudz atgādina mazos namiņus, kādos dzīvoja hobiti filmā “Gredzenu pavēlnieks”. Nojume būvēta no netradicionāliem materiāliem – siena ķīpām, zaru pinumiem, māla kleķa, pagalēm un tamlīdzīgi.
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka “Lejas Varicēnu” saimnieki atbalsta videi draudzīgu saimniekošanu, piedalās permakultūras festivālos un arī paši tādu pērn sarīkojuši savā lauku sētā.
Jau pieminētais jēdziens ‘permakultūra’ ir cēlies no angļu vārdiem ‘permanent culture/agriculture’ – pastāvīga/ilgstoša kultūra un lauksaimniecība. Galvenā doma ir tāda, ka bioloģiskās lauksaimniecības principi, permakultūras pieeja un piemērotu tehnoloģiju lietošana var nodrošināt iespēju dzīvot labu dzīvi Latvijas reģionos ar mazāku patēriņu un vienkāršāku dzīvesveidu.
“Lejas Varicēnu” saimnieks, nevalstiskās organizācijas “Smiltenei un Latvijai” biedrs Tomass Krīgers ir brīvprātīgais lektors, kurš kursos ārzemēs apguvis ekodizainu, kas nozīmē ražot, taupot resursus. Savas zināšanas viņš pielietojis arī šajā gadījumā, biedrības “Smiltenei un Latvijai” paspārnē “Varicēnu sarīkojot radošo darbnīcu “Hobitu mājas celtniecība jeb kā uzbūvēt māju no dabīgiem materiāliem”, palīgā par apmetumu veidiem piesaistot Aleksandru Ļubinski no Priekuļu novada.
Ikviens interesents varēja darboties bez maksas, tāpēc šo iespēju izmantoja kaimiņi igauņi, jo viņu valstī par to ir jāmaksā.
Tā dzīvē notiek reti
Piemēram, viena no nojumes sienām tapusi pēc Austrālijā populāras metodes cob wood, būvē izmantojot pagales un tām pa vidu iemūrējot stikla traukus. Taču kopumā apskates vērta ir visa nojume. Vakar gan visi darbi vēl nebija pabeigti. To plānots izdarīt līdz jaunā mācību gada sākumam.
Savu projektu biedrība “Smiltenei un Latvijai” saskaņojusi Smiltenes novada būvvaldē un valsts akciju sabiedrībā “Latvijas valsts ceļi” (LVC), kur šāds projekts uzteikts kā Latvijā, iespējams, pat nebijis gadījums. Vismaz LVC cilvēki pārsvarā nākot ar prasībām, lai publisko ceļu infrastuktūru sakārtotu tās īpašnieki, nevis izdarītu to paši privātā kārtā, stāsta L. Krūmiņa-Krīgere.
“Kaut arī nojume vēl ir tapšanas stadijā, tas ir ļoti interesants projekts,” jau paveikto vērtē Smiltenes novada būvvaldes vadītāja Liene Brolīte.
