Sestdien, 21. oktobrī, pulksten 12.00 Aumeisteru muižas Pārvaldnieka mājā uz 40 radoša darba gadu jubilejas izstādi aicina gleznotājs Mārtiņš Dāboliņš.
Sestdien, 21. oktobrī, pulksten 12.00 Aumeisteru muižas Pārvaldnieka mājā uz 40 radoša darba gadu jubilejas izstādi aicina gleznotājs Mārtiņš Dāboliņš.
“Ziemeļlatvija” ar mākslinieku tikās pirms jubilejas pasākuma, kad viņš kopā ar dzīvesbiedri bija ieradies Aumeisteros, lai iekārtotu izstādes ekspozīciju. Iepazīties un aplūkot M. Dāboliņa darbus interesenti var doties sestdien, bet šīs dienas laikrakstā dosim nelielu ieskatu mākslinieka pasaules uztverē un dzīvē.
“Šogad aprit 40 gadu, kopš strādāju par mežu taksatoru un gleznoju,” ar sevi iepazīstina M. Dāboliņš. Viņa radošais ceļš sācies pēc akadēmijas beigšanas dienestā padomju armijā Kaļiņingradā. “Tiku iecelts pulka mākslinieka godā. Tolaik padomju armijā dienošajiem izglītības līmenis bija zems. Visi, kas mācēja rakstīt vai zīmēt, tika par štāba rakstvežiem vai pulka māksliniekiem,” pasmaida mākslinieks.
Viņš savulaik Ogres pamatskolā bijis zīmēšanas pulciņa vadītājs, un viņa skolotāja vēlējusies, lai audzēknis dodas mācīties uz rozentāļiem. Tomēr apstākļi iegrozījušies tā, ka šis sapnis nav īstenojies. M. Dāboliņš uzskata, ka gleznotāja talantu saņēmis mantojumā no vecākiem. Viņa māte bijusi gleznotāja, Purvīša skolniece, tēvs savukārt, būdams ķīmiķis, spēlējis vijoli, pratis četras svešvalodas un lieliski zīmējis.
Tā nu latvietis dienējis un zīmējis uguni spļaujošus tankus, noasiņojušos fašistus, uzbrūkošus krievus, kā arī ļeņinekļus. Tas bijis laiks, kad no sienām rāva nost Hruščova attēlus un vietā lika Leņina.
Pēc armijas M. Dāboliņš izglītojies mākslinieces Petruškēvičas studijā un vienlaikus sācis meža taksatora gaitas. Ziemas mēnešos, kad meža darbu bijis mazāk, viņš varējis izglītoties nodarbībās. Studija labi kotējusies padomju laikos, jo sagatavojusi spēcīgus akvarelistus. “Stipra skola. Tur mācījās Sūniņš, Garokalns, Blunavs. Diži ģēniji,” vērtē mākslinieks.
Pirms desmit gadiem viņš sācis gleznot portretus un aktus, veidojis arī Latvijas un ārzemju ainavas. Pēdējos sešos gados īpaši daudz ceļojis. Gleznojis Itālijā, Ēģiptē un Venēcijā. “Venēcija — tas ir sapnis! Smaidīgi cilvēki. Garām plūst visa pasaule. Baloži Marka laukumā — tūkstoši, viss murd. Tā ir īpaša gaisotne,” komentē latvietis.
Sestdien Aumeisteros laipni gaidīti tie, kas vēlas aplūkot viņa darbus, bet īpaši — tie, kas vēlas diskutēt par Latvijas mežu nākotni. Šajā jomā M. Dāboliņš tiek dēvēts par skandālistu, jo viņam ir savs viedoklis par mežu apsaimniekošanā notiekošo. Tā jau ir pavisam cita saruna, kuru varat lasīt laikraksta 9. lapaspusē. Radošā darba jubilejas pasākumā Aumeisteros autors prezentēs arī savu grāmatu “Meža skandālista memuāri”.
