Aukstais laiks jau ir radījis pirmos apsaldējumus. Kāda sieviete, iespējams, ir nosalusi nekurinātā dzīvoklī.
Aukstais laiks jau ir radījis pirmos apsaldējumus. Kāda sieviete, iespējams, ir nosalusi nekurinātā dzīvoklī.
Valkas rajona Policijas pārvaldes jaunākā inspektore Laima Sviķe informē, ka policija 26. janvārī saņēmusi ziņu no slimnīcas par kādā dzīvoklī atrastu sievieti, kurai bijuši smagi apsaldējumi. “Viņu atrada guļam uz grīdas. Pašlaik izmeklēšanā precizējam sievietes nāves cēloņus,” saka L. Sviķe. Valkas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Jānis Batalauskis informē, ka 4. februāra vakarā slimnīcā ievests 23 gadus vecs vīrietis, kuram apsaldēti abu roku pirksti.
“Vīrietis ilgāku laiku bija uzturējies ārā bez cimdiem un nebija pievērsis uzmanību pirkstu salšanai. Tādā salā, kāds it tagad, apsaldējumus var iegūt ātri,” brīdina J. Batalauskis.
Slimnīcas ķirurgs Laimonis Dimiņš skaidro, ka ziemā cilvēkiem jābūt piesardzīgiem jau tad, kad kļūst aukstāks par 12 grādiem. “Ja aukstums ir stiprāks par 25 grādiem, tad jābūt ļoti uzmanīgiem. Parasti lielā salā vispirms nosalst ausis, degungals, vaigi, kā arī roku un kāju pirksti. Cepure jāuzvelk iespējami dziļāk uz ausīm, degungalu ieteicams nosegt ar šalli, savukārt rokās jāvelk silti, bet nespiedoši cimdi. Tas pats attiecas uz apavu izvēli. Jāatceras, ka apsaldēšanās pirmā pazīme ir salšana. Ja cilvēks jūt, ka salst ausis, pirksti, deguns vai vaigi, tad iespējami ātrāk jācenšas nokļūt siltās telpās. Nereti cilvēki pat nejūt, kā nosalst ausis, deguns un vaigi. Jutīgāki ir pirksti, jo tajos ir vairāk nervu receptoru. Kamēr jūt salšanu, tikmēr briesmas vēl nedraud, situācija ir bīstamāka, kad salšanu vairs nejūt. Protams, var būt situācija, kad cilvēks, atrodoties ceļā, sāk iet ātri un kustoties sasilst. Tomēr salšanas sāpju pāriešana var būt arī apsaldēšanās pirmā stadija, kad iestājas nejutīgums. To var pārbaudīt, nejutīgajai vietai pieskaroties, jo parasti visas ķermeņa daļas vienlaikus neapsalst. Ja pieskārienu nejūt, jācenšas, cik ātri vien iespējams, sasniegt galamērķi. Kādreiz gan tas uzreiz nav izdarāms. Tad pēc nokļūšanas telpās vispirms jāuzvāra karsta tēja. Tā jādzer pilnīgi karsta un lielos daudzumos, lai ķermenis atgūtu siltumu. Nosalušās rokas un kājas stipri jāsarīvē ar vilnas drēbi. Nekādā gadījumā nejutīgās rokas un kājas nedrīkst likt siltā ūdenī. Tāda procedūra var apstādināt asinsriti. Jārūpējas, lai sasildītu visu organismu. To var panākt apguļoties un pārsedzoties ar siltu segu. Lai nosalušie pirksti ātrāk atgūtu siltumu, var uzvilkt siltus cimdus un zeķes. Tā ieteicams pagulēt divas trīs stundas. Ja šajā laikā roku un kāju jutīgums neatjaunojas, jāvēršas pēc palīdzības pie mediķiem,” stāsta L. Dimiņš.
Viņš aicina iedzīvotājus salā, kas lielāks par 20 grādiem, būt ļoti uzmanīgiem pret sevi, lai nevajadzētu piedzīvot nepatīkamas sekas. Ķirurgs atgādina, ka salā nedrīkst lietot alkoholiskos dzērienus, kaut pēc iedzeršanas pirmajā mirklī liekas, ka kļūst patīkamāk un siltāk. “Tā ir mānīga sajūta. Pēc alkoholisko dzērienu lietošanas pirkstu galos pasliktinās asinsrite,” saka L. Dimiņš.
