Aldis Dubļāns
Valcēnietis Artūrs Beiša ar savu komandu VK “Biolars/Jelgava” pagājušajā mēnesī Baltijas volejbola līgā izcīnīja otro vietu. Tas ir lielisks panākums. Pēdējos gadus šajās sacensībās ir dominējuši igauņi, jo Latvijas komandas reti ir iekļuvušas izslēgšanas spēļu ceturtdaļfinālā. Šogad bija veiksmīga izloze un arī veiksmīgas spēles, kas ļāva izcīnīt sudraba medaļas. Par tiesībām spēlēt finālā šī vienība tikās ar otru Latvijas komandu “Poliurs/Ozolnieki”, kura izcīnīja bronzas medaļas. Abas šīs komandas ir mūžsenie pretinieki un konkurenti. Artūrs “Biolars/Jelgava” spēlē pirmo sezonu un ir devis savu artavu komandas panākumos.
Komandā labs mikroklimats
Artūrs Beiša pilnveido savu meistarību pie trenera Jurija Deveikus. VK “Biolars/Jelgava” treniņi notiek Rīgā, bet sacensību dienās – Jelgavā. “Man patīk, ka šajā komandā ir gan pieredzējuši spēlētāji, kā, piemēram, bijušais smiltenietis Austris Štāls, gan jaunie. Tas ir labs modelis. Komandā ir labs, pozitīvs mikroklimats, kas nav mazsvarīgi,” smaida Artūrs. Arī nacionālajā čempionātā, kas tuvojas noslēgumam, Artūrs ar savu komandu turpina cīnīties par medaļām.
Pašlaik Latvijas volejbolā ir situācija, ka pavisam nedaudz spēlētājiem tā ir pamatnodarbošanās. Visi pārējie iztiku pelna citviet vai studē augstskolās. A. Beiša ir 2. kursa students Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Viņš būs sporta menedžeris jeb vadītājs un treneris. Jaunietis atzīst, ka savienot profesionālo sportu ar mācībām nebūt nav viegli. Bez vecāku materiālā atbalsta iztikt nevarētu.
Pateicīgs trenerim Valkā
Jautāts, kā nonāca pie volejbola, jaunietis atbild, ka tas bija garš ceļš. “Es kā tipisks mazpilsētas puika izmēģināju dažādus sporta veidus. Vienu brīdi pat gāju uz nodarbībām šahā. Manuprāt, daudzpusība ir labākais, kas var būt. Agrā vecumā šaura specializācija neļauj fiziski vispusīgi attīstīties,” pārliecināts Artūrs. Viņš ar patiku atceras futbola spēlēšanu pie trenera Valērija Kriviņa. Pēc mācībām skolā visi vakari tika aizvadīti stadionā. Diemžēl vairāki dalībnieki pakāpeniski atbira un komanda kļuva vājāka. Vasarā Valkas puiši aizrāvās ar pludmales volejbolu. Interesanti, ka, mācoties 8. klasē, Artūram bija piedāvājums doties uz airēšanas nodarbībām sporta skolā Jūrmalā, ko tautā sauca par mazajiem Murjāņiem. Puisis atzīst, ka tobrīd nobijies pamest savu ierasto komforta zonu. Kad Valkā ieradās volejbola treneris Kārlis Raudiņš, sākās volejbola atdzīvināšana jeb atdzimšana. “Tobrīd biju pastiepies augumā un šī spēle man iepatikās. Kārlis mani uzaicināja uz treniņiem, piedalījos divās vasaras nometnēs Kārķos. Treneris mūs kopā ar Eduardu Rāceni aizsūtīja uz jauniešu vasaras olimpiādi un pēc tam sekoja būtiskas izmaiņas manā dzīvē,” atceras Artūrs. Olimpiādē viņu pamanīja Murjāņu Sporta ģimnāzijas treneris Aldis Jaunžeikars un uzaicināja uz šo skolu. Pirms tam arī K. Raudiņš meklēja iespējas Rīgā, kur Artūram pilnveidot savu volejbolista talantu. Puisis pieņēma Murjāņu piedāvājumu, jo to uzskatīja par vislabāko iespēju. Sākumā bija pavisam grūti, jo volejbolu sāka spēlēt tikai 10. klasē. Bija jāpanāk pārējie, kuri mācības Sporta ģimnāzijā uzsāka dažus gadus agrāk. Fiziski Artūrs bija pat pārāks par saviem vienaudžiem, taču tehniski ļoti atpalika un nebija viegli. Pateicoties labajiem treneriem, jau pirmajā gadā izdevās sasniegt ļoti lielu progresu. Pēc tam sekoja jaunatnes čempionāti, darbs Latvijas junioru izlasē, kur pamazām nostabilizējās pamatsastāvā. Jau 12. klasē sekoja spēles nacionālajā čempionātā Cēsu komandā. Ar junioru izlasi dažādos turnīros izbraukātas Baltijas valstis, spēlēts Ungārijā un citviet. Par Murjāņu gadiem Artūram ir vislabākās atmiņas.
Artūrs ir ļoti pateicīgs trenerim K. Raudiņam. Volejbols Valkas novadā turpina attīstīties. “Man ir tuvs viņa skatījums uz šo sporta veidu un citām lietām. Mums sakrīt, un uzskatu, ka viņš mani ir ievirzījis pareizās sliedēs. To uzskatu par savu lielo veiksmi,” komentē jaunietis.
Ir savs klusais sapnītis
Katram volejbolistam ir sava specializācija – kāds labāk spēlē aizsardzībā, citam veiksmīgāk padodas servēšana un tā joprojām. Saistībā ar savu augumu un labi attīstītu lēcienu Artūrs vislabāk spēlē centrā kā vidējais bloķētājs. Augstākajā līmenī spēlējot viņš jūt, ka ir par īsu. Jaunietis smej, ka divus metrus garš ir tikai ieskaitot apavu zoli un patiesi Volejbola federācijas dokumentos rakstīts, ka viņa augums ir 199 centimetri. “To ļoti izjūtu spēlējot pret augumā garākiem sportistiem. Junioru izlasē nācās spēlēt pret Krieviju. Manā pozīcijā bija jāspēlē pret īpaši augsta lēciena īpašnieku Viktoru Poļetajevu, kurš tagad jau spēlē Krievijas pieaugušo izlasē, kas ir viena no spēcīgākajām komandām pasaulē. Saprotami, ka nevarēju uzlēkt tik augstu kā viņš. Tātad krievam bija daudz vairāk iespēju dažādiem manevriem,” skaidro Artūrs. Viņš atzīst, ka šī bija vērtīga pieredze. Sportists uzskata, ka viņa vājākā pozīcija viennozīmīgi ir aizsardzība. Tā kompensējama ar ātrumu blokā un domāšanā. Jo augstāks spēļu līmenis, jo lielāka nozīme ir servei. Tā kļūst aizvien agresīvāka. Jautāts, vai nedomā vairāk pievērsties arī pludmales volejbolam, Artūrs atbild, ka visdrīzāk ne. Tā kā servju uzņemšana un bumbas celšana ir viņa vājais punkts, tad uz lieliem panākumiem nopietnā līmenī šajā sporta veidā nevar cerēt. Vismaz pagaidām. Protams, viņš ir mēģinājis spēlēt un uzskata, ka pludmales volejbols labi attīsta bumbas izjūtu. Lai tas normāli izdotos, jāiegulda milzu darbs. “Es patiešām neesmu Šmēdiņš, kurš teicami spēlē gan zālē, gan pludmalē,” attrauc volejbolists.
Latviešu volejbolistu vārdus pazīstamu ārzemju klubos nedzird. Artūrs apliecina, ka patiesi pirms dažiem gadiem Latvijas sportistu ārzemēs bijis vairāk. Taču arī tagad ir viens superklases spēlētājs – Gundars Celitāns. Masu medijos par viņu nezin kādēļ ir ļoti maz informācijas. Artūra klusais sapnis ir kādreiz nokļūt labā ārzemju klubā, lai nedaudz nopelnītu. Laiks rādīs. Profesionālajā sportā grūti iztikt bez traumām. Arī Artūram tādas ir. Sezonas laikā tās pilnīgi izārstēt neizdodas.
Pagaidām bez atlaidēm
Savienot mācības ar sportu nav viegli. “Kļūst aizvien grūtāk un grūtāk. Augstskolā ir iekrājušies parādi. Man ir nedaudz vieglāk nekā citiem. Akadēmijā tiem, kuri sporto augstākajā līmenī, ir īpaša programma – mācību darbs pēc individuāla plāna. Tajā var iegūt dažādas atlaides no pasniedzējiem saistībā ar nodošanas termiņiem. Vienu kursu ļauts beigt divos gados. Pērn to neizmantoju,” stāsta Artūrs. Kā būs šogad, viņš vēl nezina. Tiklīdz beigsies volejbola čempionāts, puisis ar pilnu jaudu gatavs pilnībā ziedoties mācībām.
Ikvienam aktīvajam sportistam ļoti nozīmīga ir ēšana. Sporta akadēmijā aktīvie studenti nevar pārtikt tikai no ceptiem kartupeļiem, pelmeņiem un tamlīdzīgām lietām. Artūrs cenšas pievērst lielu uzmanību uzturam. Viņš ir sapratis un izjutis, ka daudzās publikācijas par veselīgu uzturu netop tāpat vien bez konkrēta mērķa. Uzturs nenoliedzami atstāj iespaidu uz organismu. Ja pareizi ēd, palielinās darbaspējas, notiek ātrāka atjaunošanās un ir labāka pašsajūta. Jaunietis atzīst, ka nekādus dižos kulinārijas meistardarbus negatavo, taču uzvārīt dārzeņus, rīsus, pastu jeb makaronus ar piedevām prot labi. Rīsi un pasta sportistiem ir ļoti nozīmīga pārtikas sastāvdaļa.
Motivācija – pārspēt brāli
Artūram patīk mainīt vaļaspriekus, taču pagaidām tiem it nemaz nav laika. Visu enerģiju un laiku paņem sports. Mācoties Murjāņos, pat vasarā nebija laika atpūsties. Brīvdienās – sacensības, bet darba dienās – treniņi un mācības. Šovasar pēc sacensību noslēgšanas it kā pāris mēnešu būs brīvāki, taču, visticamāk, tie būs jāvelta studijām. Vasaras otrajā pusē sāksies treniņnometnes, lai sagatavotos jaunajai sezonai.
Valkā pie vecākiem un draugiem atbraukt izdodas aizvien retāk, taču Artūrs izmanto katru iespēju apciemot tuviniekus. “Atpūtai nevaru iedomāties nevienu citu vietu kā Valku. Man patīk nomainīt vidi un priecājos, ka tā ir Valka,” teic jaunietis. Te viss ir ierasts. Viņš uzskata, ka Valkā ir izcila sporta infrastruktūra. Ir iespējas sportot un trenēties gan vasarā, gan ziemā. Ir tikai dažas vietas Latvijā, kur ziemā pieejams skrejceļš. Valstī tā ir liela problēma. Netālu no Beišu allaž nevainojami sakoptās ģimenes mājas Cimzes ielā atrodas stadions. Nav izmērojams, cik stundu tajā pavadīts bērnībā. Arī tagad nereti tur iespējams paskriet. Artūram nekad nav atteikts ziemā padarboties uz skrejceļa sporta hallē.
Nenoliedzami, ka profesionāla sportista karjeras tapšanā liela nozīmē ir bijusi ģimenei. Tēvs Artis un mamma Sandra vienmēr bijuši aktīva dzīvesveida atbalstītāji. Arī vecākais brālis Mārtiņš ir bijis aktīvs ugunsdzēsības sportists un volejbolists. Kad Artūrs bija jaunāks, viņa nozīmīgākā motivācija – pārspēt brāli. Starp brāļiem vienmēr bija sava veida sacensība, kurā uzvarēja gan viens, gan otrs. Atliek vien Artūram novēlēt veiksmi turpmākajās sportista gaitās.
VIEDOKLIS
Jurijs Deveikus, VK “Biolars/Jelgava” galvenais treneris:
– Artūrs lielajā volejbolā vēl ir ļoti jauns un viņam vajag strādāt, strādāt un vēlreiz strādāt. Protams, viņa potenciāls ir liels. Puisis ir labi iekļāvies mūsu komandā.
