Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti, veicot iknedēļas lauku apskates, konstatējuši pirmās kartupeļu lakstu puves pazīmes.
Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti, veicot iknedēļas lauku apskates, konstatējuši pirmās kartupeļu lakstu puves pazīmes.
Pēc speciālistu norādījuma, šīs augu infekcijas ierobežošanai nekavējoties jāveic profilaktiskie smidzinājumi ar sistēmas vai lokālas sistēmas iedarbības fungicīdu.
Valkas rajonā vairāki zemnieki ar kartupeļu audzēšanu nodarbojas Blomes pagastā. Pagasta lauku konsultante Gunta Mangale stāsta, ka vēl tupeņu tīrumus nav rūpīgi apskatījusi, bet puve noteikti parādīšoties, jo pašlaik tai ir vislabvēlīgākie laika apstākļi. “Zemniekiem noteikti jāsāk domāt par pasākumiem infekcijas apturēšani, jo citos rajonos kartupeļu puve ir jau sākusies,” saka G. Mangale.
Arī Valkas lauku konsultāciju biroja lauku attīstības speciāliste Valda Empele uzskata, ka šādos laika apstākļos, kad ir mikls un silts, kartupeļu puve ir neizbēgama. “Ja lauki netiks migloti, šī sērga izplatīsies,” atgādina V. Empele.
Valsts augu aizsardzības dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Ilona Kramarova informē, ka pašlaik lakstu puves pazīmes gan stublājos, gan lakstos konstatētas Dienvidkurzemes un Vidusdaugavas reģionā. Vidusdaugavas pusē dažviet kartupeļu ceri ir bojāti pat līdz astoņiem procentiem ar procentu lielu attīstības pakāpi. “Slimības attīstības laikā, ja tai ir labvēlīgi apstākļi, laksti visā kartupeļu laukā var iznīkt septiņās līdz 10 dienās. Slimības izraisītājas sēnes Phitophthora investants inficē augu lapas, stublājus, bumbuļus un dīgstus. Vispirms uz kartupeļu cera apakšējo lapu malām parādās izplūduši pelēcīgi brūni plankumi. Mitrā laikā ap plankumiem lapu apakšpusē redzama pelēki balta apsarme. Savukārt sausā laikā lapu augšpusē ap plankumiem vērojama gaiša, olīvzaļa apmale. Plankumiem palielinoties, sarmainā apmale virzās uz lapas veselo audu pusi,” skaidro I. Kramarova.
Uz stublājiem un lapu kātiem slimība parādās garu, brūnu joslu veidā. Sausā laikā slimības attīstība apstājas, plankumi kļūst drūpoši, bet mitrā laikā tie turpina paplašināties, un augi pūst. Slimība pārņem aizvien jaunas lapas un stublājus, līdz kartupeļi aiziet bojā. No slimajiem lakstu ceriem inficējas veselie augi, un uz lauka izveidojas bojātu lakstu perēkļi.
Ja slimība vēl nav parādījusies, nekavējoties jāuzsāk kartupeļu profilaktiskā aizsardzība. Ļoti svarīgi, lai miglošana notiktu līdz lakstu puves pazīmju parādīšanās. Vispirms augu apstrādi veic agrajos kartupeļu stādījumos, pēc tam vidējos un tad vēlīnajos. Vispirms jāveic smidzināšana ar fungicīdu, kuram ir lokālas sistēmas iedarbība, un tā jāatkārto pēc 10 līdz 14 dienām. Turpmāk ik pēc septiņām līdz 10 dienām augi jāsmidzina ar pieskares iedarbības fungicīdu. Savukārt, ja stādījumos jau parādījusies lakstu puve, pirmās divas apstrādes vajadzētu veikt ar kādu no sistēmas iedarbības fungicīdiem. Smidzināšanu atkārto pēc 10 vai 14 dienām, atkarībā no laika apstākļiem. Jo sausāks laiks, jo lielāku intervālu var noteikt starp miglošanas reizēm. Trešo un ceturto miglojumu veic ar pieskares fungicīdu.
