Prasība vairākās jomās strādāt tikai ar augstāko speciālo izglītību laukos un mazpilsētās radījusi kvalificētu kadru trūkumu.
Prasība vairākās jomās strādāt tikai ar augstāko speciālo izglītību laukos un mazpilsētās radījusi kvalificētu kadru trūkumu. Valkas pilsētas bibliotēkas vadība veselu mēnesi nevarēja atrast vadītāju Strenču bibliotēkai.
Valkas pilsētas bibliotēkas vadītāja Ginta Dubrovska informē, ka šonedēļ beidzot Strenču bibliotēkai darbiniece ir atrasta. “Par vadītāju ir sākusi strādāt Marina Vdovičenko. Viņa studē Vidzemes augstskolā un ir apņēmusies doties arī uz specialitātei vajadzīgiem kursiem,” saka G. Dubrovska. Kaut arī mazpilsētā šis jautājums pēc ilgāka laika ir atrisināts, G. Dubrovska atzīst, ka problēma tomēr paliek. “Pagaidām lauku bibliotēkas ir nodrošinātas ar darbiniecēm. Daudzas no viņām strādā 30 līdz 40 gadus. Tuvojas paaudžu maiņa, bet dabūt jaunu speciālisti ar koledžas vai Universitātes izglītību ir gandrīz neiespējami,” skaidro G. Dubrovska.
Kadru trūkumu jūt arī pedagogi
Noteikumi paredz, ka bibliotēku var vadīt tikai darbiniece ar augstskolas vai koledžas izglītību. G. Dubrovska uzskata, ka Universitātes beidzējiem Rīgā ir daudz labāki vilinājumi par darbu kāda rajona bibliotēkā. Ir iespējas strādāt informātikas jomā, dabūt darbu Nacionālajā bibliotēkā vai nodarboties ar zinātniski pētniecisko darbu.
“Protams, darbiniekiem jābūt gudriem un izglītotiem, bet ne jau vienmēr tam kritērijs ir diploms. Mēs labprāt darbā pieņemtu domājošus cilvēkus, kuriem patīk strādāt mūsu jomā,” saka G. Dubrovska. Viņas vēlmi var tikai atbalstīt, jo pa to laiku, kamēr Strenčos meklēja jaunu bibliotekāri, iestāde nebija slēgta. To gluži sekmīgi vadīja sabiedriskajos darbos iesaistīta bezdarbniece.
Pirmie problēmas pēc prasības pieņemt darbā cilvēkus tikai ar augstāko izglītību izjuta izglītības darbinieki. Tagad rezultāts ir tāds, ka Latvijas skolās, pēc aģentūras “Delfi” informācijas, trūkst 253 skolotāju.
Valkas rajonā ir izdevies atrast visu mācību priekšmetu pasniedzējus, bet vairāku skolu direktori atzīst, ka pedagogu slodze ir pārlieku liela. Paaugstinātās prasības un ar citām jomām salīdzinoši mazās skolotāju algas ir radījušas kadru trūkumu.
Skolotājiem studēt nav izdevīgi
Nelielā atalgojuma dēļ pedagogiem, kuri mācību iestādēs strādāja bez augstākās speciālās vai pedagoģiskās izglītības, ir diezgan sarežģīti līdztekus mācību darbam mācīties kādā augstskolā. Turklāt sesiju apmeklēšana liek kavēt darbu, bet ne vienmēr skolu vadība studējošajam pedagogam var atrast aizvietotāju. Pērn Valkas pamatskolā strādāja Aivars Grinbergs. Lai varētu strādāt skolā, viņš iestājās Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. A. Grinbergs stāsta, ka gadā kopumā par studijām vajadzējis izdot apmēram 1000 latu, bet mēnesī viņš nopelnīja 164 latus. “Mācību gadā sesiju dēļ skolā nebiju vairāk par diviem mēnešiem. Tolaik par mācībām augstskolā vajadzēja maksāt 300 latu, bet ar katru gadu šī likme palielinājās. Turklāt bija jāmaksā par baseina apmeklēšanu un nodarbībām stadionā. Maksu prasīja arī par ģērbtuvju izmantošanu. Braukājot pa Rīgu ar sabiedrisko transportu, dienā iztērēju divus latus. Tas bija finansiāli grūts periods. Praktiskajās nodarbībās akadēmijā arī piecdesmitgadīgajiem bija jāvingro kā Vihrovam, jāskrien kā Olijaram un jāspēlē futbols kā Paharam. Teorētiskās nodarbības daudz neatšķiras no tā, ko mācīja pirms 30 gadiem,” saka A. Grinbergs.
Daļa pedagogu aprēķināja, ka studijas apvienot ar darbu skolā nav izdevīgi, tāpēc to pameta. “Kad iestājos Sporta pedagoģijas akadēmijā, mūsu kursā bija 40 cilvēku, bet 3. kursā mācības turpina vairs tikai septiņi,” stāsta A. Grinbergs.
Ērģemes pamatskolas vēstures un ģeogrāfijas skolotājs Valters Beldavs ir ilggadējs pasniedzējs ar lielu pedagoģiskā darba pieredzi. Viņš pēc jauno prasību stāšanās spēkā vairs nevarēja mācīt bioloģiju, jo šajā jomā nebija ieguvis augstāko speciālo izglītību. V. Beldavs uzskata, ka pašreizējie noteikumi ir augstskolu politiskais lobisms. “Citādi to nevar izskaidrot, jo pašreizējā situācijā nav reāli visu mācību priekšmetu pasniegšanā pieprasīt skolotājus tikai ar attiecīgu augstāko izglītību. Piemēram, pamatskolā fizikā un ķīmijā nedēļā ir četras stundas. Ja skolotājs pasniedz tikai šos priekšmetus, viņš ļoti maz nopelna, tādēļ diezin vai kāds nolems studēt nelielā atalgojuma dēļ. Savukārt augstskolas gūst lielu peļņu, jo par studijām jāmaksā. Tas skaidri norāda uz lobismu,” apliecina V. Beldavs.
Par izmaiņām bijušas tikai runas
Pēdējā laikā vairāki politiķi atzinuši, ka prasība visiem, pat sākumskolas pedagogiem, būt ar augstāko izglītību bijusi pārspīlēta Eiropas Savienības norādījumu izpratne. Zinātnes un izglītības ministre Baiba Rivža nesen televīzijā solīja mainīt noteikumus, un televīzijas žurnālisti sāka jau spriest, vai tagad izglītības vadītājiem nebūs neērti aicināt atpakaļ uz skolu aizgājušos pedagogus. Diemžēl pagaidām tās ir tikai runas. Valkas rajona padomes Izglītības pārvaldes vadītāja Ilze Videmane un viņas vietniece Spulga Šavalgina informē, ka prasības visiem pedagogiem būt ar augstāko izglītību joprojām ir spēkā, bet par izmaiņām notikusi tikai parunāšana. Skolotāju algas valdība sola palielināt tikai ar nākamo gadu. Cita starpā, tie pagaidām ir vienīgi solījumi, jo skolotāji vēl īsti nezina, kāds šis palielinājums būs. Iznākumā pedagogu deficīts saglabājas, kaut Latvijā pedagoģisko augstskolu netrūkst. Tajās diplomu ieguvušie speciālisti atrod labāk atalgotu darbu. “Latvijā pedagoģijas augstskolas ir Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā, bet šogad no tām Valkas rajonā nesagaidījām nevienu pedagogu,” saka S. Šavalgina.
