Tādu darbu Latvijā mežā veicām pirmo reizi, par augsto celmu apzāģēšanu Launkalnes pagastā teic sertificēts kokkopis – arborists Ēriks Indriksons.
Šo pirmdien trīs profesionāli firmas “Kokkopis.lv” speciālisti strādāja kailcirtē ceļa malā iepretī uzņēmuma “Smiltene – Impex” kokzāģētavai. Sausajām, nokaltušajām priedēm viņi lielā augstumā nozāģēja galotnes. Uz galvas uzkrist vairs nevar Mežā nebija iespējams iebraukt ar pacēlāju, tāpēc katrā kokā arboristi kāpa paši, līdzi nesot motorzāģi.Tagad no visiem16 kailcirtē savulaik atstātajiem kokiem palikuši lieli, augsti celmi. Tādējādi ne vien ir izveidota sakopta ainava, bet arī novērsti draudi garāmgājējiem un garāmbraucējiem un iespējamie bojājumi SIA “Smiltene – Impex” elektroapgādes līnijām. Stipra vēja vai vētras laikā sauso koku zari vai arī paši koki varēja nogāzties.Augsto celmu veidošanu kokkopjiem pasūtīja valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes mežsaimniecība. Ceļa malā iepretī kokzāģētavai jau ilgāku laiku valdīja cilvēka acij netīkams skats – daudzi nokaltuši, stāvoši un arī vējā gāzti koki. Rezultātā šogad tiek veikta kailcirte, atstājot ekoloģiskos kokus un no resnajām sausstāvošajām priedēm, kuru diametrs pārsniedz 50 centimetru, tiek veidoti augstie celmi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, skaidro mežsaimniecības vides speciālists Kaspars Liepiņš. Šādu kārtību nosaka Latvijas valsts meži “Dabas aizsardzības prasības valsts mežos”. K. Liepiņam radās ideja nolīgt profesionālus arboristus, kuriem jau ir līdzīga pieredze, strādājot apdzīvotās vietās. Vides speciālists uzsver, ka augstais celms nav bīstams, saglabāsies vairākus gadu desmitus un ir tikpat piemērots bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai mežā, kā sauss stāvošs koks.Atmirusi koksne ir dzīves telpa vai slēptuve daudziem organismiem, savukārt daudzu sugu eksistence mežā ir apdraudēta liela izmēra kritalu un stumbeņu trūkuma rezultātā. Skandināvijas valstīs stumbeņi mežizstrādē pat tiek speciāli veidoti, kokus nozāģējot vairāku metru augstumā virs saknes daļas.Ko tādu redz pirmo reiziKā tas izskatās, tagad var redzēt jau minētajā biotopā iepretī SIA “Smiltene – Impex” zāģētavai. Priedes ir nozāģētas aptuveni astoņu metru augstumā. “Mums pašiem tas ir izmēģinājums,” atzīst Ē. Indriksons un spriež, ka augstie celmi var iepatikties plēsīgajiem putniem.Kopā ar Ē. Indriksonu Launkalnes pagastā strādāja arboristi Jānis Strausmanis un Viesturs Dēķens. No dabas aizsardzības daudzveidības viedokļa augstie celmi ir laba lieta un Latvijā palēnām tiek ieviesta no Skandināvijas, stāsta J. Strausmanis.Augsto celmu veidošanu arī bez pacēlāja izmantošanas arboristi neuzskata par sarežģītu darbu. Galvenais ir ievērot visus darba drošības noteikumus. “Ja jāzāģē nokaltuši koki, tad tādos var droši kāpt augšā ar piešiem, nebaidoties stumbram nodarīt bojājumus. Augošos kokos izmanto virvju sistēmas. Obligāti jābūt nepārzāģējamām atsaitēm ar trosēm, ja nu gadās piedurt zāģi. Uz pleciem vajadzīgs papildu balsts, lai nenorauj jostu, jo šādā darbā izmanto vienu no lielākajiem un attiecīgi smagu zāģi,” skaidro Ē. Indriksons. Arboristu darbu ar interesi no vairāk nekā droša attāluma vēroja Austrumvidzemes mežsaimniecības biroja darbinieki. Arī viņi augsto celmu veidošanu redzēja pirmo reizi. Vairāk fotogrāfiju skatiet interneta portālā www.ziemellatvija.lv.
