Šoreiz aprakstīšu divas puķes, kas man ir ļoti iepatikušās. Viena no tām ir pēdējā laikā lielu popularitāti ieguvusī sanvitālija. Tā zied ļoti bagātīgi no jūnija līdz oktobrim, ienesot telpā, zied pat līdz Ziemassvētkiem. Ārā stāda pēc salnām. Ziedi maziņi, bet ļoti izteiksmīgi izskatās uz zaļo, spīdīgo lapu fona. Ir ļoti izturīga pret nelabvēlīgiem laikapstākļiem, slimībām un kaitēkļiem. Dzinumi pārkareni vai klājeniski 30-40 centimetru gari, blīvi sazarots vainags. Pret augsni nav izvēlīga, aug pat vidēji nabadzīgā augsnē. Sanvitāliju nedrīkst pārmēslot. Papildmēslošanu veic divas reizes retāk un ar divreiz vājākas koncentrācijas mēslojumu nekā parasti dod vasaras puķēm. Stādīt var ārā dobē, saulainā vietā kā klājenisku zemsedzes augu, stādīšanas attālums – 30 centimetru. Ideāls augs uz balkona. Lai piepildītu standarta balkona kasti, pietiks ar trīs stādiem, vairāk iecienīta ir piekaramos podos, tiesa gan, labi izskatīsies uz daudzdzīvokļu namu zemākajiem stāviem, augstāk sanvitālija neizskatās labi, jo ziediņi ir ļoti maziņi. Daudzi izmanto kompozīcijās kā papildu augu, kas ļoti efektīvi aizpilda tukšās vietas. Labi izskatās, sastādot kopā ar lobēlijām, smaržīgajiem heliotropiem, neļķēm, pelargonijām, krūmu petūnijām, vasaras dālijām un verbenām. Potūnijas ir Šis Floridā radītais jaunums, kas ar laiku izkonkurēs savas vecākās māsas petūnijas un surfīnijas, jo ir radīts kā ļoti universāls augs, kas pavasarī ir skaists krūmiņš un vēlāk izveidojas nokarens, ražens augs, kam ziedi zied kompakti, aizsedzot visas lapas. Sākotnēji potūnija tika radīta kā zemsedzes augs, kurš nebaidās stipra lietus, to ziedus lietus nesadauza. Patīk pusēna, jo maksimālā temperatūra, ko šī puķe pacieš, ir +250C. Atšķirībā no māsām petūnijām un surfīnijām, potūnija nav tik prasīga uz laistīšanu, bet tāpat ir nepieciešams regulāri barot ar dzelzi. Pagaidām vienīgā man zināmā vieta, kur viņas var iegādāties, ir stādaudzētava „Kļaviņas” Ķeguma novadā. Šīs audzētavas īpašniece Kristīne Kalniņa šo augu izmēģināja jau pagājušogad un ir lielā sajūsmā, pamazām viņa meklē vairāk krāsu, šķiet, pirmā viņai bija sarkanā. Institūtā, kur šo puķi selekcionē, tiek radītas aizvien jaunas krāsas un turpina novērst nepilnības, lai tā būtu vēl izturīgāka. Es ceru, ka mūsu vietējos tirgos drīz varēs šo puķi iegādāties un priecāties par tās skaistumu.Alita Valērija Plūksna
